Tauriņu dzīvotnē ir jābūt tām pašām lietām, kas nepieciešamas visām dzīvajām radībām. Videi jābūt pietiekami daudz barības, ūdens un pajumtes dzīvnieka uzturēšanai. Turklāt biotopam ir jānodrošina vairošanai labvēlīgi apstākļi.
Tauriņu dzīvotnē nepieciešamais barības avots dažādām sugām ir atšķirīgs. Dažiem pieaugušiem tauriņiem barība vispār nav vajadzīga, un viņi visu savu pieaugušo dzīvi velta pārošanai un olu dēšanai. Tomēr lielākā daļa tauriņu sūc barību caur garu salmiem līdzīgu caurulīti, ko sauc par proboscis. Tāpēc ir nepieciešams šķidrs pārtikas avots.
Lai gan ir dokumentēts, ka dažas tauriņu sugas barojas tikai ar viena veida ziediem, lielākā daļa ir apmierināti ar nektāru no jebkura plūstoša auga. Potenciāli pārtikas avoti ir arī augļu sula, koku sula un dažreiz pat sašķidrināti mēsli. Parastā imperatora tauriņu suga, kuras dzimtene ir Indija, barojas gandrīz tikai ar mirušo dzīvnieku šķidrajām sastāvdaļām.
Bieži tauriņu dzīvotni ietekmē nevis pieaugušo uzturs, bet gan kāpura uztura vajadzības. Lai nodrošinātu mazuļu izdzīvošanu, tauriņu mātīte dēj olas tikai tiem augiem, kurus kāpuri ēd. Diemžēl lielākā daļa tauriņu pēcnācēju ir ļoti izvēlīgi ēdāji. Monarhtauriņu kāpuri, piemēram, barojas tikai ar piena asaru lapām. Tikpat īpaši ir zebras tauriņa kāpuri, kas izvēlas pusdienot tikai uz ķepas auga lapām.
Gandrīz visiem kukaiņiem ir nepieciešams šķidrums, lai izdzīvotu. Taču tauriņiem lielas ūdenstilpnes nav vajadzīgas un arī tās nevar izmantot. Tā kā lielāko daļu vidusmēra tauriņu uztura veido šķidra barība, tauriņu dzīvotnei parasti nav nepieciešami papildu mitruma avoti. Tās sugas, kurām laiku pa laikam ir nepieciešams papildu ūdens, parasti var absorbēt to no mitras augsnes vai smiltīm.
Tauriņiem katrā augšanas periodā ir atšķirīgas mājokļa vajadzības. Nepieciešamība aizsargāt pret lietu, vēju un plēsējiem ir izplatīta visā tauriņa dzīves laikā. Tomēr galvenā problēma dažādos attīstības posmos var atšķirties. Ideālā tauriņu dzīvotnē katram dzīves ciklam būs vairākas izmitināšanas iespējas.
Iesākumā kukaiņu oliņas pēc nepieciešamības jāpievieno saimniekaugiem, un tos augus ir izdevīgi pasargāt no stiprām lietavām un skarbajiem saules stariem. Kāpuru cikla sākumā kāpuriem vajadzētu būt virs galvas, lai aizsargātu pret putniem un citiem plēsējiem. Vēlāk šiem kāpuriem ir vajadzīgas izturīgas, sausas virsmas, uz kurām piestiprināties krizāles stadijā. Pieaugušā vecumā aizsardzība pret lietu ir īpaši svarīga, jo tauriņa spārniem ir jābūt sausiem, lai tie lidotu.