Kas bija admirālis Isoroku Jamamoto?

Jamamoto dzimis 1884. gadā Nagaokā, Niigatas prefektūrā, samuraju kārtas ģimenē ar uzvārdu Takano; Jamamoto uzvārdu viņš pieņēma vēlāk, kad viņu adoptēja cita dzimta, kā tolaik Japānā bija pieņemts. Viņš beidza Jūras kara akadēmiju un 1905. gadā piedalījās Cušimas kaujā pret Krievijas floti, kurā tika ievainots un zaudēja divus kreisās rokas pirkstus. Šī kauja Japānas flotē uz gadu desmitiem nostiprināja pārliecību, ka karu izšķir viena liela lineārkuģu kauja, un tieši šo pārliecību Jamamoto vēlāk apstrīdēja.

Divdesmito gadu sākumā viņš studēja Hārvardā un pēc tam strādāja par Japānas jūras atašeju Vašingtonā. Šī pieredze viņam deva to, kas daudziem kolēģiem trūka: priekšstatu par ASV rūpniecības jaudu un naftas resursiem. Jamamoto iebilda pret karu ar Amerikas Savienotajām Valstīm un pret Trīspusējo paktu ar Vāciju un Itāliju, un savu nostāju pauda tik tieši, ka Japānā viņu apdraudēja nacionālistiski noskaņoti virsnieki. Flotes vadība viņu daļēji tāpēc pārcēla uz jūru, ieceļot par Apvienotās flotes komandieri.

Kā flotes komandieris viņš izstrādāja plānu, ko pats bija nosaucis par vienīgo iespēju: negaidīts trieciens ASV Klusā okeāna flotei Pērlhārborā 1941. gada 7. decembrī, lai iegūtu apmēram gadu brīvu rīcības laika. Uzbrukums taktiski izdevās, bet stratēģiski mērķi netika sasniegti, jo amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģi tobrīd atradās jūrā, bet kuģubūves un remonta infrastruktūra palika neskarta. Jamamoto bija arī galvenais Midvejas operācijas iniciators 1942. gada jūnijā, un tieši tur Japānas flote zaudēja četrus lidmašīnu bāzes kuģus un iniciatīvu karā.

Viņa nāve 1943. gada aprīlī ir viens no zināmākajiem izlūkošanas panākumu piemēriem. Amerikāņi bija uzlauzuši Japānas flotes šifru un uzzināja admirāļa inspekcijas lidojuma maršrutu un laiku; tālas darbības iznīcinātāji pārtvēra un notrieca viņa lidmašīnu virs Bugenvilas salas. Japānā viņa nāvi kādu laiku slēpa, un vēlāk viņu apbedīja ar valsts bērēm. Vēsturnieki viņu vērtē pretrunīgi: kā talantīgu, aviācijas lomu agri sapratušu komandieri, kurš tomēr vadīja agresīvu karu un pats neticēja tā uzvarai.

Latviski rakstot, jāievēro japāņu vārdu atveide latviešu valodā. Angliskā rakstība Yamamoto latviešu tekstā kļūst par Jamamoto, Hiroshima par Hirosimu, Tokyo par Tokiju. Biežākā kļūda ir angļu valodas transkripcijas pārcelšana bez izmaiņām, kas latviešu tekstā rada nepareizu izrunu. Ja rakstāt darbu par šo tēmu, atveidi ir vērts pārbaudīt latviešu enciklopēdiskajos izdevumos, nevis paļauties uz interneta tulkotāju.

Vērtējot jebkuru kara laika komandieri, ir vērts nošķirt trīs lietas: profesionālo prasmi, politisko atbildību un vēlāk radīto tēlu. Jamamoto gadījumā profesionālā prasme ir maz apstrīdēta, politiskā atbildība ir daļēja, jo viņš karu neatbalstīja, bet to vadīja, savukārt tēls lielā mērā ir veidots pēckara filmās un populārajā literatūrā abās okeāna pusēs. Šis nošķīrums noder arī, lasot par Eiropas kara vadoņiem.