TJG Online
Vēsture un valdība

Kas bija Midvejas kauja?

Īsā atbilde

Midvejas kauja bija 1942. gada jūnijā Klusajā okeānā notikusi jūras kauja, kurā ASV flote iznīcināja četrus Japānas lidmašīnu bāzes kuģus. Tā kļuva par Klusā okeāna kara pagrieziena punktu, pēc kura Japāna zaudēja uzbrukuma iniciatīvu.

Pēc uzbrukuma Pērlhārborai 1941. gada decembrī Japānas flote dažos mēnešos bija ieņēmusi plašu teritoriju Klusajā okeānā. Japānas plāns bija piespiest ASV floti izšķirošā kaujā, kamēr amerikāņu spēki vēl nav atjaunoti, un tam izraudzījās Midvejas atolu, nelielu, bet stratēģiski svarīgu bāzi ceļā uz Havaju salām. Aprēķins bija vienkāršs: iznīcināt ASV lidmašīnu bāzes kuģus un panākt sev izdevīgu mieru.

Izšķirošo lomu spēlēja izlūkošana. ASV kriptoanalītiķi bija daļēji uzlauzuši Japānas flotes šifru un redzēja gatavošanos uzbrukumam mērķim, ko japāņu radiogrammas apzīmēja ar kodu. Lai pārbaudītu, vai runa ir tieši par Midveju, amerikāņi ar nodomu nosūtīja nešifrētu ziņu par ūdens atsāļošanas iekārtas bojājumu uz salas, un, kad japāņu pārtvertajās sarunās parādījās tieši šī detaļa, mērķis bija apstiprināts.

Zinot uzbrukuma vietu un aptuveno laiku, ASV flote sagatavoja slēpni. Kaujas gaita izšķīrās dažās minūtēs, kad amerikāņu niršanas bumbvedēji uzbruka japāņu lidmašīnu bāzes kuģiem brīdī, kad uz to klājiem stāvēja degvielas un munīcijas pilnas lidmašīnas. Japāna zaudēja četrus lidmašīnu bāzes kuģus, ASV vienu. Vēl smagāks bija pieredzējušo lidotāju un tehniķu zaudējums, ko Japāna vairs nespēja atjaunot.

Kaujas nozīme nav tikai militāra. Tā parādīja, ka jūras kaujas turpmāk izšķirs aviācija, nevis lielgabalu dueļi, un ka informācijas pārākums ir tikpat svarīgs kā bruņojums. Klusā okeāna karā Japāna pēc Midvejas pārgāja aizsardzībā, un ASV rūpnieciskā jauda ļāva būvēt jaunus kuģus daudz ātrāk, nekā to spēja pretinieks.

Latvijas lasītājam šī kauja ir svarīga kontekstā. 1942. gada vasarā Latvija atradās nacistiskās Vācijas okupācijā, un notikumi Klusajā okeānā šeit šķita bezgala tāli. Tomēr tieši Otrā pasaules kara norise dažādos frontes posmos noteica, cik ilgi karš vilksies un kādos apstākļos tas beigsies, un tā iznākums Latvijai nozīmēja vienas okupācijas nomaiņu ar otru, nevis brīvības atgūšanu.

Kāpēc šifru uzlaušana bija izšķirošā

Radiosakaru pārtveršana un šifru lasīšana Otrajā pasaules karā bija viens no vissvarīgākajiem ieročiem, lai gan par to gadu desmitiem netika runāts. Uzlauzts šifrs dod ne tikai konkrētu ziņu, bet arī iespēju saprast pretinieka plānošanas loģiku un spēku sadalījumu.

Tas prasīja stingru disciplīnu: ja pretinieks nojauš, ka šifrs ir lasāms, viņš to nomaina, un priekšrocība pazūd. Tieši tāpēc iegūto informāciju izmantoja piesardzīgi un maskēja, un Midvejas gadījumā izmantotais tests ar viltus radiogrammu ir viens no slavenākajiem šāda darba piemēriem.

Kur par to lasīt tālāk

Kaujas dokumenti, kuģu žurnāli un pēckara analīzes ir publiski pieejami ASV kara flotes vēstures dienesta krājumos, un liela daļa materiālu ir digitalizēta. Tie ir noderīgi, ja gribat lasīt pirmavotus, nevis populārus pārstāstus, kuros bieži atkārtojas neprecizitātes par kuģu skaitu un laikiem.

Vispārīgākam skatam uz Otro pasaules karu un Latvijas vietu tajā der Latvijas muzeju un arhīvu materiāli, tostarp Latvijas Kara muzeja krājums. Tie palīdz izvairīties no izplatītas kļūdas, proti, skatīt karu tikai pa vienu fronti un aizmirst, ka Latvijā vienlaikus notika divu okupācijas varu maiņa.

Kas kaujā izšķīra iznākumu

Vēsturnieki parasti min trīs faktorus. Pirmais ir izlūkdati, kas ļāva ASV flotei atrasties īstajā vietā īstajā laikā. Otrais ir Japānas plāna sarežģītība: spēki bija sadalīti pa vairākiem virzieniem, tāpēc izšķirošajā brīdī trūka rezerves. Trešais ir veiksme, jo uzbrukuma brīdis sakrita ar japāņu kuģu pārbruņošanos.

Vienlaikus ir vērts izvairīties no pārspīlējuma, ka viena kauja izšķīra visu karu. Karš Klusajā okeānā turpinājās vēl trīs gadus un prasīja smagas kaujas par katru salu. Midveja apturēja Japānas virzību un deva ASV laiku, kurā izšķirošā kļuva rūpnieciskā jauda.

Avoti