Kuri Latvijas prezidenti ievēlēti atkārtoti?

Pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste tika ievēlēts 1922. gadā un atkārtoti 1925. gadā; viņš nomira amatā 1927. gadā. Viņa pēctecis Gustavs Zemgals uz otro termiņu vairs nekandidēja. Alberts Kviesis tika ievēlēts 1930. gadā un atkārtoti 1933. gadā, bet viņa otrais termiņš noritēja jau pēc 1934. gada apvērsuma, un 1936. gadā Valsts prezidenta amatu pārņēma Kārlis Ulmanis, apvienojot to ar Ministru prezidenta amatu; viņu Saeima neievēlēja, jo Saeima tolaik nedarbojās.

Pēc neatkarības atjaunošanas atkārtoti ievēlēti divi. Guntis Ulmanis bija Valsts prezidents no 1993. gada un tika ievēlēts otrreiz 1996. gadā; viņa termiņi bija trīs gadus gari, jo Satversmes grozījumi, kas pilnvaru termiņu pagarināja līdz četriem gadiem, darbojās no nākamajām vēlēšanām. Vaira Vīķe-Freiberga tika ievēlēta 1999. gadā un atkārtoti 2003. gadā, un viņa bija pirmā, kas nostrādāja divus četrgadīgus termiņus pēc kārtas.

Pēc tam neviens prezidents otro termiņu nav ieguvis. Valdis Zatlers 2011. gadā kandidēja atkārtoti un zaudēja Andrim Bērziņam. Bērziņš 2015. gadā vairs nekandidēja, tāpat kā vēlāk Raimonds Vējonis un Egils Levits, kas paziņoja par nekandidēšanu. Tas ir viens no visbiežāk nepamanītajiem faktiem par Latvijas politisko sistēmu: atkārtota ievēlēšana šeit nav pašsaprotama, un pēdējos gadu desmitos tā nav notikusi vispār.

Iemesls ir sistēmā, nevis personībās. Latvijā prezidentu ievēlē Saeima ar vismaz 51 balsi, un šis vairākums ir tas pats, kas uztur valdību. Prezidents, kurš četru gadu laikā ir izmantojis savas pilnvaras pret koalīcijas gribu, piemēram, atdevis likumus otrreizējai caurlūkošanai vai publiski kritizējis valdības rīcību, otrreiz šo pašu 51 balsi savāc grūti. ASV prezidentam pārvēlēšanu dod vēlētāju balsojums štatos; Latvijā to dod deputātu vienošanās, un tā ir pavisam cita loģika.

Terminoloģijā ir viena atšķirība, ko mēdz sajaukt. ASV konstitūcijas grozījums aizliedz vienu personu ievēlēt vairāk nekā divas reizes vispār un ierobežo arī kopējo amatā pavadīto laiku, savukārt Satversmē ierobežojums ir formulēts kā aizliegums ievēlēt vairāk nekā divas reizes pēc kārtas. Tā ir cita konstrukcija, un tieši tāpēc amerikāņu rakstos minētie noteikumi par prezidenta termiņiem uz Latviju nav attiecināmi.

Ja skaitļi vajadzīgi precīzi, jāatceras, ka ievēlēšanas diena un amatā stāšanās diena atšķiras: Saeima balso agrāk, bet pilnvaras sākas ar svinīgo solījumu. Tāpēc dažādos avotos viena un tā paša prezidenta pilnvaru sākums mēdz būt norādīts ar atšķirīgiem datumiem, un tas nav pretrunā, ja saprot, kurš datums ir domāts.