Kādas ir Latvijas svētku un atceres dienas?

Svētku dienas ir tās, kurās nav jāstrādā. Pie tām pieder gada sākuma un gada beigu svētki, Lieldienas, Darba svētki un Satversmes sapulces sasaukšanas diena maija sākumā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā, Līgo diena un Jāņi vasaras saulgriežos, Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18. novembrī un Ziemassvētki. Pilnu sarakstu ar aktuālajiem grozījumiem satur likums, un to ir vērts pārbaudīt katru gadu, jo sarakstu ir mainījuši gan papildinājumi, gan brīvdienu pārcelšanas normas.

Atceres dienas ir piemiņas dienas, kurās parasti tiek noteikta valsts karoga lietošana sēru noformējumā. Pie tām pieder komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pavasarī un vasarā, ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena jūlijā un totalitārā režīma upuru piemiņas diena decembra sākumā. Šajās dienās pie ēkām izkar karogu ar melnu sēru lenti, bet pie masta to nolaiž pusmastā. Šīs dienas nav brīvdienas, un darbs turpinās kā parasti.

Atzīmējamās dienas ir plašākā grupa un aptver profesiju, kustību un vēstures notikumu dienas. Daļa no tām ir stingri iesakņojusies sabiedrībā, piemēram, Mātes diena maija otrajā svētdienā un Tēva diena septembra otrajā svētdienā, kā arī Lāčplēša diena 11. novembrī, kad pie Rīgas pils mūra un citviet Latvijā liek svecītes. Šīs dienas nedod brīvdienu, bet tām bieži ir noteikta karoga lietošana un pasākumu tradīcija.

Darba tiesībās šim iedalījumam ir tieša nozīme. Darbs svētku dienā tiek apmaksāts paaugstinātā apmērā vai kompensēts ar citu atpūtas laiku, un šie nosacījumi ir noteikti Darba likumā. Darba dienu pirms svētku dienas saīsina, un tas attiecas uz visiem darbiniekiem, nevis tikai uz valsts iestādēm. Ja svētku diena iekrīt nedēļas nogalē, atsevišķos likumā noteiktos gadījumos brīvdiena tiek pārcelta, tāpēc darba grafiks jāplāno, skatoties konkrētā gada kalendāru.

Piemiņas kultūrai Latvijā ir savas tradīcijas, kas nav noteiktas likumā, bet ir plaši ievērotas. 4. maijā notiek Baltā galdauta svētki, kad ģimenes un kopienas sedz baltu galdautu un atzīmē neatkarības atjaunošanu. 14. jūnijā un 25. martā pie dzelzceļa stacijām un pieminekļiem notiek deportāciju upuru piemiņas brīži. 18. novembrī notiek svinīgā parāde, koncerti un salūts, un daudzviet valkā sarkanbaltsarkano lenti.

Ja plānojat pasākumu, komandējumu vai lielāku pirkumu, ņemiet vērā arī administratīvo pusi: svētku dienās neaug termiņi, kas skaitāmi darbdienās, iestādes nestrādā, un bankas maksājumi starp kontiem dažādās bankās var aizkavēties. Termiņa pēdējā dienā, kas iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, termiņš parasti beidzas nākamajā darbdienā, bet tieši šī norma dažādos procesos ir formulēta atšķirīgi, tāpēc svarīgos termiņos to vērts pārbaudīt attiecīgajā likumā.