Ko nozīmē Latvijas valsts ģerbonis?

Ģerboņa augšdaļā ir stilizēta saule, kas latviešu simbolikā apzīmē valstiskumu. Šī zīme nav izdomāta ģerbonim: sauli kā latviskās identitātes zīmi lietoja latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara laikā, kad savas vienības atšķīra no pārējās armijas. Virs vairoga ir trīs zvaigznes, kas apzīmē vēsturiskos novadus, tas ir, Kurzemi ar Zemgali, Vidzemi un Latgali, un tieši šī triju daļu vienotība ir ģerboņa galvenā doma.

Vairoga apakšdaļā ir divas heraldiskas figūras. Sarkanais lauva pārstāv Kurzemi un Zemgali, bet sudraba grifs ar zobenu pārstāv Vidzemi un Latgali. Abas figūras nāk no vēsturiskajiem novadu ģerboņiem, kas pastāvēja jau pirms Latvijas valsts, un to iekļaušana bija apzināts žests: jaunā valsts sevi pieteica kā šo zemju mantinieci. Ģerboni pēc valsts dibināšanas izstrādāja mākslinieki, un pie tā darba ir strādājis Rihards Zariņš, kura roku Latvijā pazīst arī no pirmajām naudaszīmēm un pastmarkām.

Ģerbonim ir trīs varianti, un tos nedrīkst lietot pēc savas izvēles. Lielo valsts ģerboni ar lauvu un grifu kā vairoga turētājiem un ozola zariem lieto augstākās valsts institūcijas. Mazo papildināto ģerboni ar ozola zariem lieto atsevišķas iestādes, bet mazo ģerboni bez papildinājumiem izmanto plašāk, tostarp valsts pārvaldes dokumentos. Kurā gadījumā kurš variants pienākas, ir noteikts Latvijas valsts ģerboņa likumā, un tur ir arī ģerboņu etalonattēli.

Uzņēmējiem svarīgākais ir zināt aizliegumu. Valsts ģerboni nedrīkst brīvi izmantot komercdarbībā, reklāmā vai preču zīmēs, jo tas rada maldīgu iespaidu par valsts apstiprinājumu. Tieši šī ir biežākā kļūda mājaslapu un iepakojumu noformēšanā, un tās sekas var būt gan preču zīmes reģistrācijas atteikums, gan pienākums noformējumu pārstrādāt. Ja vajadzīga valstiska noskaņa, drošāk ir izmantot karoga krāsas vai savu grafisko zīmi.

Pašvaldībām, novadiem un organizācijām ir savi ģerboņi, un tie top citā kārtībā. Jaunu ģerboni izstrādā mākslinieks kopā ar heraldiķi, un pēc tam to saskaņo Valsts heraldikas komisija, kas vērtē atbilstību heraldikas likumībām un līdzību ar jau esošiem ģerboņiem. Šis solis nav formalitāte: nesaskaņotu ģerboni pašvaldība oficiāli lietot nevar, un pārstrāde pēc atteikuma izmaksā vairāk nekā laba konsultācija sākumā.

Ģerboņa liktenis atspoguļo valsts likteni. Padomju okupācijas gados Latvijas valsts ģerbonis tika aizstāts ar padomju republikas emblēmu, un vecā ģerboņa publiska lietošana bija bīstama. Neatkarības atjaunošanas procesā ģerbonis atgriezās kopā ar karogu un himnu, un tieši šie trīs simboli Atmodas laikā bija redzamākā zīme, ka runa ir par tās pašas valsts atjaunošanu, nevis par jaunas valsts dibināšanu. Tāpēc arī juridiski Latvija uzsver valstiskuma nepārtrauktību, un simbolika to apstiprina vizuāli.