Cik maksā priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā?
Īsā atbilde
Latvijā Valsts prezidentu ievēlē Saeima, tāpēc nacionālas prezidenta vēlēšanu kampaņas ar miljonu budžetiem šeit nav vispār. Naudā mērāma kampaņa notiek Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un tur izdevumiem ir likumā noteikts griests, kura konkrēto summu pirms katrām vēlēšanām aprēķina un publisko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Griesta aprēķins nav brīvs skaitlis. Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka formulu, kurā izmanto valstī noteikto vidējo darba samaksu un balsstiesīgo vēlētāju skaitu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. No tā izriet divi praktiski secinājumi: griests katrām vēlēšanām ir cits, un partijai, kas kandidē visos apgabalos, atļautā summa ir lielāka nekā partijai, kas kandidē vienā. Aktuālo summu nav jēgas meklēt rakstos, tā katru reizi jāskatās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētajā informācijā.
Ienākumu puse ir vēl stingrāk ierobežota nekā izdevumu puse. Latvijā partijām drīkst ziedot tikai fiziskas personas; juridisko personu un anonīmi ziedojumi ir aizliegti, un tā ir būtiska atšķirība no ASV modeļa, kur uzņēmumu un organizāciju nauda kampaņās nonāk ar atsevišķu komiteju starpniecību. Viena ziedotāja gada ziedojumu apmērs ir ierobežots, un ziedojumam jāatbilst ziedotāja deklarētajiem ienākumiem: birojs to pārbauda, salīdzinot ziedojumu datus ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Neatbilstošs ziedojums ir jāatmaksā valsts budžetā.
Otrs naudas avots ir valsts budžets. Partijas, kas vēlēšanās pārsniedz likumā noteikto balsu slieksni, saņem regulāru valsts finansējumu, kura apmērs ir atkarīgs no iegūto balsu skaita. Šīs sistēmas jēga ir mazināt partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, un tās sekas ir redzamas: Latvijā kampaņas nauda lielā mērā ir publiski izsekojama.
Pēc vēlēšanām partijai jāiesniedz priekšvēlēšanu izdevumu deklarācija, kurā norādīts, cik un par ko iztērēts. Šīs deklarācijas un ziedotāju saraksti ir publiski. Ja kāds vēlas saprast, cik reāli maksāja konkrētas partijas kampaņa, atbilde jāmeklē tieši tur, nevis aplēsēs presē.
Ko izšķir un ko pārvērtē
Pārvērtē budžeta lielumu. Tā kā griests visiem ir aptuveni vienāds un ievērojami zemāks nekā lielajās valstīs, nauda Latvijā nenopērk uzvaru; tā tikai nodrošina, ka partija ir pamanāma. Izšķirošāka bieži ir bezmaksas redzamība: dalība raidījumos, vietējie mediji, kandidātu atpazīstamība un vēlēšanu saraksta sastāvs.
Latvijā ir vēl viens mehānisms, ko no malas nepamana. Saeimas un pašvaldību vēlēšanās vēlētājs var atzīmēt sarakstā konkrētus kandidātus ar plusu vai svītrot tos, un tas maina kandidātu secību. Tāpēc reāla konkurence norisinās ne tikai starp partijām, bet arī viena saraksta iekšienē, un daļa kandidātu tērē savus resursus, lai pārspētu savus partijas biedrus. Tieši šī iekšējā konkurence Latvijas kampaņas dara dārgākas, nekā izskatās.
Lamatas: aģitācija, ko apmaksā kāds cits
Izplatītākais pārkāpums nav pārtērēšana, bet slēpta aģitācija. Ja kandidāta reklāmu apmaksā draudzīgs uzņēmums, biedrība vai privātpersona, tā tik un tā ir priekšvēlēšanu aģitācija ar likumā noteiktām sekām, un šādas izmaksas var tikt attiecinātas uz partijas izdevumu griestu. Tāpat ir aizliegts aģitācijai izmantot valsts un pašvaldību resursus, tostarp pašvaldības informatīvo izdevumu, dienesta transportu un padoto darba laiku.
Sekas ir divējādas: administratīvā atbildība attiecīgajām personām un pienākums nelikumīgi iegūto atmaksāt. Reputācijas cena parasti ir lielāka par soda naudu, jo pārkāpumu reģistrs ir publisks.
Kurš ko dara: CVK un KNAB
Šīs divas iestādes regulāri tiek sajauktas. Centrālā vēlēšanu komisija organizē vēlēšanas: reģistrē kandidātu sarakstus, nodrošina iecirkņus un balsu skaitīšanu, apkopo rezultātus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzrauga naudu: partiju finansēšanu, ziedojumus, izdevumu griestus un deklarācijas.
Tests ir vienkāršs: ja jautājums ir par balsīm, mandātiem vai balsošanas kārtību, tas ir Centrālās vēlēšanu komisijas jautājums; ja par naudu, reklāmu un ziedotājiem, tas ir biroja jautājums. Sūdzība, kas nosūtīta nepareizajai iestādei, tiks pārsūtīta, bet tas maksā dienas, un vēlēšanu kampaņā dienas ir vienīgais neatjaunojamais resurss.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kuri Latvijas prezidenti ievēlēti atkārtoti?Atkārtoti Valsts prezidenta amatā ir ievēlēti četri cilvēki: Jānis Čakste, Alberts Kviesis, Guntis Ulmanis un Vaira Vīķ…
- Cik grūts bija Tedijs Rūzvelts?Teodors Rūzvelts, 26. ASV prezidents, bija pazīstams kā skarbs un enerģisks cilvēks. 14. gada 1912. oktobra notikumi pa…
- Cik ilgi politisko kampaņu vietnes paliek internetā?ASV prezidentiem ir noteikti termiņu ierobežojumi — viņi var darboties ne vairāk kā divus termiņus jeb astoņus gadus. T…
- Kā Cēzars tika nogalināts?Gajs Jūlijs Cēzars (100.–44. p.m.ē.), pazīstams kā Jūlijs Cēzars vai vienkārši Cēzars, bija militārais un politiskais l…
- Kā debates var man palīdzēt izvēlēties kandidātu?Ja vien jums nav paveicies dzīvot štatā, kurā ir iegūts ievērojams skaits vēlētāju balsu, jūsu izredzes vēlēšanu kampaņ…