Kas ir maģistrāts?

Maģistrāts ir persona, kurai ir tiesības īstenot likumus, parasti ierobežotā jurisdikcijā, piemēram, provincē vai apgabalā. Tiesneša precīzā loma tiesību sistēmā atšķiras atkarībā no valsts, kurā viņš vai viņa apkalpo. Dažos gadījumos, piemēram, maģistrāts ir tiesnesis, kurš strādā ļoti augstā līmenī, savukārt citos gadījumos maģistrāts ir vienkārši miertiesnesis, kura uzdevums ir nodrošināt nelielu pārkāpumu izpildi.

Vārds ir atvasināts no latīņu valodas magister, kas nozīmē “meistars”. Apmēram viduslaikos angļu valodā parādījās termins “maģistrāts”, kas apzīmē civildienesta ierēdni, kura uzdevums ir nodrošināt likuma izpildi, un 1374. gadā parādījās šī vārda mūsdienu forma. Maģistrāta pamatjēdziens ir diezgan sens; romiešiem, piemēram, bija civilie ierēdņi, līdzīgi kā mūsu mūsdienu maģistrāti.

Parasti maģistrāts izskata nelielus pārkāpumus, piemēram, sīkas zādzības, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus un līdzīgus nelielus noziegumus ar ļoti noteiktiem un skaidriem sodiem. Izskatot mazāk svarīgu noziegumu lietu skaitu, maģistrāti atbrīvo tiesnešus augstākos tiesu sistēmas līmeņos, ļaujot viņiem koncentrēties uz sarežģītākām lietām. Tas arī padara tiesību sistēmu efektīvāku, nodrošinot, ka tiesas prāvas var tikt noturētas pietiekami ātri.

Parasti maģistrātam ir pilnvaras apgabalā, kurā viņš vai viņa strādā, bet nav jurisdikcijas ārpus šī punkta. Tiesneši var nosūtīt cilvēkus cietumā, noteikt naudas sodus par dažādiem noziegumiem, izbeigt lietas, atbrīvot cilvēkus pret drošības naudu un veikt līdzīgus juridiskus uzdevumus. Viņi var arī vadīt tiesas prāvas, uzklausīt pierādījumus un apspriest dažādu lietu juridiskās sekas ar juristiem, piemēram, juristiem.

Prasības darbam, lai kļūtu par maģistrātu, atšķiras atkarībā no reģiona, kurā viņš vai viņa strādā. Parasti ir nepieciešama zināma izglītība, piemēram, bakalaura grāds, kā arī interese un zināšanas par tiesību aktiem. Tiesnešiem arī jāspēj taisnīgi un bez aizspriedumiem sludināt tiesu, piespriežot atbilstošus sodus par dažādiem pārkāpumiem un nodrošinot, ka tiesību akti tiek piemēroti vienādi un atbilstoši.