Kas bija Amerikas Savienoto Valstu Sanitārā komisija?

Amerikas Savienoto Valstu Sanitārā komisija tika izveidota Amerikas pilsoņu kara laikā, un tā bija organizācija, kuras mērķis bija organizēt sieviešu centienus Amerikas Savienotajās Valstīs atbalstīt Savienības armiju vairākos dažādos veidos. Sanitārā komisija, kuru 18. gada 1861. jūnijā parakstīja prezidents Ābrahams Linkolns, izveidoja to struktūru pēc Lielbritānijas Sanitārās komisijas parauga un pārraudzīja pasākumus un līdzekļu vākšanas pasākumus, kas būtu noderīgi cīņās aktīvi iesaistītajiem karavīriem. Kamēr Sanitārā komisija darbojās tikai dažus gadus, organizācijas ietekme uz karadarbību un sieviešu lomu valstī bija ievērojama.

ASV Sanitārās komisijas koncepcija aizsākās ar vietējiem centieniem, ko veica Ņujorkas Sieviešu centrālā palīdzības asociācija. Lai gan bija liela pretestība, ideja par nacionālu organizāciju, kas mobilizētu sievietes visā valstī, ieguva popularitāti, un tai tika piešķirts oficiāls statuss 1861. gadā. Organizācijas pirmais un vienīgais prezidents bija Henrijs Vitnijs Belovs, garīdznieks no Vācijas. Masačūsetsas štatā. Jāpiebilst, ka organizācijas pirmais izpildsekretārs bija Frederiks Lovs Olmsteds, kurš bija atbildīgs par Centrālparka dizainu Ņujorkā.

Sanitārās asociācijas struktūra bija centrālā organizācija un vairākas vietējās nodaļas, un tā veica pastāvīgu kampaņu, lai vāktu ziedojumus no pilsoņiem, kurus varētu pārvērst priekšmetos, kas veicinātu kara centienus. Organizācijas paspārnē sievietes iekārtoja un vadīja virtuves armijas nometnēs, veidoja formas tērpus no ziedotiem audumiem, sniedza atbalsta medicīnisko aprūpi kā medmāsas un dienēja uz kuģiem, kas bija paredzēti peldošām slimnīcām, nogādājot ievainotos prom no kaujas lauka. Sanitārās komisijas darba dēļ daudziem karavīriem bija silts ēdiens, silti formas tērpi, mēteļi un dūraiņi un pat segas.

Īsu laiku pēc kara beigām Sanitārā komisija palika kā darba vienība. Aptuveni gadu organizācija strādāja, lai palīdzētu Savienības veterāniem atgūt viņiem pienākošos maksājumus, kā arī atgriezties civilajā dzīvē. Līdz 1866. gada maijam bija vispārēja sajūta, ka Sanitārā komisija ir izpildījusi organizācijas izveides iemeslus un brīvprātīgie var pāriet uz citiem pasākumiem savās kopienās.