Dūlitlas reids bija pirmais uzlidojums, ko ASV veica Japānas kontinentālajā daļā Otrā pasaules kara laikā. Reids, kas tika veikts 18. gada 1942. aprīlī, tika uzskatīts par atriebību par sprādzieniem Pērlhārborā, Havaju salās, piecus mēnešus iepriekš. Uzlidojums tika nosaukts par godu komandējošajam virsniekam un plāna izstrādātājam ģenerālim Džeimsam Dūlitlam, kas tajā laikā bija tikko paaugstināts amatā pulkvežleitnants.
Pēc negaidītā uzbrukuma Havaju salām un ASV ienākšanas karā jaunais pulkvežleitnants Džeimss Dūltils palīdzēja sagatavot plānus gaisa uzbrukumam Japānai. Dūlitls, aviācijas pionieris, ir palīdzējis attīstīt šo jomu, ieviešot inovācijas lidošanas instrumentos, piemēram, mākslīgais horizonts. Pamatplāns paredzēja vairāku bombardēšanas lidmašīnu palaišanu no gaisa pārvadātāja. 1942. gada februārī tika veikti testi, lai noskaidrotu, vai divu dzinēju bumbvedējus B-25B Mitchell varētu veiksmīgi izmantot misijā. Pēc veiksmīgajiem testiem uzbrukuma plāns virzījās uz priekšu.
No Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku 17. bumbas grupas elites dalībniekiem tika izvēlēti un apmācīti misijai brīvprātīgie. Mācību laikā lidmašīnās tika veiktas vairākas modifikācijas, lai palielinātu degvielas ietilpību un turētu kameras bombardēšanas filmēšanai. 2. gada 1942. aprīlī 16 lidmašīnas tika iekrautas uz ASV kuģa Hornet — Yorktown klases lidmašīnu bāzes kuģa ar slepenām pavēlēm. Līdz brīdim, kad lidmašīnas bāzes kuģis bija ceļā, vairumam vīriešu tika izskaidroti Dūlitla reida pavēles. Dažas dienas vēlāk viņus sagaidīja USS Enterprise, slavenā admirāļa Halsija pakļautais kuģis, kurš kopā ar papildu eskortu nodrošināja Hornet aizsegu tās misijā.
Sākotnējie Doolittle Raid pasūtījumi paredzēja slēptu palaišanu 400 jūdžu attālumā no Japānas krasta. Kuģus atklāja japāņu patruļkuģi, atrodoties vairāk nekā 600 jūdžu attālumā, un tie bija spiesti agri palaist ūdenī, pretējā gadījumā, japāņu spēku ierašanās dēļ, viņiem nāksies pārtraukt misiju. Piecpadsmit no sešpadsmit lidmašīnām pacēlās reidā, sešpadsmito lidmašīnu atstājot kā rezerves vienību.
Doolittle Raid bumbvedēji nodarīja nelielus bojājumus saviem paredzētajiem mērķiem visā Japānā, lai gan ne tik daudz, kā bija iecerēts. Tie aptvēra plašu diapazonu, tostarp Tokiju, Kobi, Osaku, Jokohamu un Nagoju, taču ātri beidzās rezerves degviela. Apkalpes nespēja nokļūt paredzētajās nosēšanās bāzēs Ķīnā, un tām bija jāglābjas no lidmašīnām, kā rezultātā divi cilvēki nosēšanās laikā gāja bojā. Neskatoties uz ķīniešu palīdzību, Japānas spēki sagūstīja astoņus vīriešus un ieslodzīja. Trīs no astoņiem tika izpildīts, viens nomira sliktos cietuma apstākļos, bet atlikušie trīs tika atbrīvoti kara beigās.
Neskatoties uz visu iesaistīto lidmašīnu zaudēšanu un sešu vīriešu nāvi, Dūlita plāns tika uzskatīts par veiksmīgu ASV gaisa spēku bombardēšanas spēju paplašināšanā. Reida stratēģiskās sekas bija liktenīgais japāņu komandiera ģenerāļa Jamamoto lēmums virzīt savu kampaņu, lai ieņemtu Midvejas salu un iznīcinātu amerikāņu aviācijas bāzes kuģus, lai novērstu turpmāku bombardēšanas reidu risku, neskatoties uz nesagatavotiem spēkiem. Daudzi eksperti uzskata, ka Japānas zaudējums Midvejā ir pagrieziena punkts karā Klusajā okeānā.
Dūlitla reidam bija milzīga ietekme uz amerikāņu cilvēku morāli pēc vairākus mēnešus iepriekš notikušā šokējošā uzbrukuma Pērlhārborai. Dūlitlam par viņa pūliņiem tika piešķirta Goda medaļa, un vairāki viņa vīri saņēma papildu apbalvojumus un paaugstinājumus. Kopš uzbrukuma izdzīvojušie reideri katru gadu ir rīkojuši piemiņas dievkalpojumu un atkalapvienošanos Dūlitlas reida gadadienā. 2008. gadā seši atlikušie izdzīvojušie varēja apmeklēt dievkalpojumu.