“Dzelzs priekškars” ir termins, ko lieto, lai aprakstītu robežu, kas Varšavas pakta valstis atdalīja no NATO valstīm no aptuveni 1945. gada līdz aukstā kara beigām 1991. gadā. Dzelzs priekškars bija gan fiziska, gan ideoloģiska dalījums, kas atspoguļoja ceļu. Eiropa tika aplūkota pēc Otrā pasaules kara. Uz austrumiem no dzelzs priekškara atradās valstis, kuras bija saistītas ar bijušo Padomju Savienību vai ietekmēja to. Tas ietvēra daļu Vācijas (Austrumvācijas), Čehoslovākijas, Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas un Albānijas (līdz 1960. gadam, kad tā pievienojās Ķīnai). Kamēr Dienvidslāvija bija politiski komunistiska, tā netika uzskatīta par daļu no Austrumu bloka vai aiz dzelzs priekškara. Toreizējais Dienvidslāvijas prezidents Josips Brozs Tito spēja saglabāt piekļuvi rietumiem, vadot komunistisku valsti. Citās valstīs uz rietumiem no dzelzs priekškara bija demokrātiskas valdības.
Lai gan termins “dzelzs priekškars” literatūrā un politikā tika lietots agrāk, to populāru padarīja Vinstons Čērčils, kurš to publiski lietoja savā runā 1946. gada martā. Pirmo reizi šis termins tika lietots, lai apzīmētu faktisko metāla barjeru, kas pārgrieza kontinents divās daļās, bet tas drīz kļuva par atsauci arī uz ideoloģisko barjeru. Kad Čērčils pirmo reizi atsaucās uz barjeru, viņš necentās līdzināties citu vārdiem. Telegrammā, kas adresēta ASV prezidentam Harijam S. Trūmenam, Čērčils runāja par situāciju Eiropā un sacīja: “Viņu frontē ir novilkts dzelzs priekškars. Mēs nezinām, kas notiek aiz muguras.” Šī bija viņa pirmā oficiālā termina dzelzs priekškars pieminēšana.
Dzelzs priekškara žogs stiepās tūkstošiem kilometru, lai atdalītu Austrumu un Rietumu valstis, un īpaši spēcīgs tas bija Vācijā, kur Berlīnes mūris kļuva par nepārprotamu Dzelzs priekškara sadalīšanas simbolu. Dažos reģionos dzelzs priekškars bija tikai vienkāršs ķēdes žogs, bet citviet tas bija ļoti apsargāta teritorija, kurai varēja piekļūt tikai cilvēki, kuriem bija īpašas valdības atļaujas.
Ir dzelzs priekškara pieminekļi, kas atgādina sen aizgājušo laikmetu. Viens atrodas Čehijas Republikā, un tajā ir oriģināls aizsargtornis ar zīmēm, kas izskaidro dzelzs priekškara izcelsmi un iemeslus. Otrs piemineklis, vienkāršs veltījums, atrodas Bratislavā, Slovākijā.