Trīsdimensiju (3D) datora redze ir kameru izmantošanas metode, kas ļauj datoriem līdzināties cilvēka redzei, lai izveidotu 3D attēlu. Izmantojot 3D datorredzi, dators izmanto divas kameras vienlaikus — tāpat kā cilvēks izmanto divas acis —, lai izveidotu attēlu ar dziļumu. Papildus izmantošanai 3D attēlu un filmu veidošanā ar ierakstīšanas ierīcēm, 3D datorredze tiek bieži izmantota arī robotikā, ļaujot robotiem uzņemt patiesu 3D vidi. Viena no galvenajām problēmām šīs sistēmas izstrādē bija nodrošināt, ka kameras ir pareizi izlīdzinātas, taču daudzas sistēmas ir pilnveidojušas šo tehniku. Šī metode arī padara 3D tehnoloģiju lētāku patērētāju tirgum, jo 3D attēla veidošanai nav nepieciešami dārgi attēlu procesori.
Lai 3D datora redze darbotos, datoram ir jāizmanto divas dažādas kameras, tāpat kā cilvēki izmanto divas acis. Abas kameras ieraksta vai tver vidi no dažādiem leņķiem, ļaujot datoram izmantot algoritmu, lai sapludinātu attēlus un veidotu reālu dziļumu. Datori var arī uzņemt reāllaika 3D attēlus, bez īpašas apstrādes starp uzņemšanu un 3D veidošanu. Tas padara 3D datora redzi noderīgu spēļu, filmu un ierakstu tirgū.
Papildus 3D datorredzes izmantošanai attēlu un filmu veidošanai, šī metode bieži tiek izmantota arī robotikā, īpaši ar robotiem, kas izveidoti, lai pārvietotos un mijiedarbotos ar vidi. Izmantojot abas kameras, robots spēj izprast vides dziļumu, padarot to prasmīgāku darbā ar citiem objektiem un pārvarot fiziskus šķēršļus, piemēram, spraugas un izciļņus. Šīs dziļuma izpratnes dēļ arī robotu kustība ir vienmērīgāka.
Galvenā problēma, veidojot 3D datora redzi, bija abu kameru izlīdzināšana, lai tās darbotos kā acis. Daudzas no sākotnējām sistēmām, kurās izmantoja šo tehnoloģiju, nevarēja izlīdzināt kameras, tāpēc attēli tika izplūduši vai apvienoti nesakarīgi. Kopš 2011. gada daudzas sistēmas ir pārvarējušas šo problēmu, un dažas no tām ir pieejamas patērētājiem.
Pirms 3D datorredzes bija 3D attēlu procesori, kas varēja veikt to pašu uzdevumu uzņemt attēlus un apvienot tos, veidojot dziļumu. Šīs tehnikas galvenā problēma ir tā, ka attēlu procesori ir dārgi, padarot tos lielākoties nepieejamus patērētāju tirgum. Izmaksas nav tik liela problēma 3D datorredzei, jo attēlu apvienošanas process ir diezgan vienkāršs. Tas ļauj patērētāju tirgum baudīt 3D tehnoloģiju bez lielas cenu zīmes.