Agresīvā grāmatvedība ir uzņēmējdarbības prakse, kurā bilancēs un finanšu atklāšanā tiek izdarītas noteiktas neatbilstības ar mērķi panākt, lai uzņēmums izskatītos ekonomiski stabils. Dažas taktikas, kas tiek izmantotas šāda veida grāmatvedības uzskaitē, ir nepārprotami nelikumīgas, savukārt citas pārkāpj likumības robežas, tehniskā nozīmē ir legālas, bet noteikti neatbilst tradicionālās grāmatvedības prakses garam. Agresīvā grāmatvedība, kas pazīstama arī kā “radoša” vai “novatoriska” grāmatvedība, ir bijusi problēma gadsimtiem ilgi, taču īpaši problemātiska tā kļuva 20. gadsimtā, kad tā veicināja vairākus finanšu skandālus.
Grāmatvedības mērķis ir izveidot pilnīgu priekšstatu par uzņēmuma finansēm un efektīvi un godīgi izsekot šīm finansēm. Tomēr ir vairāki veidi, kā manipulēt ar grāmatvedības skaitļiem, lai slēptu finanšu problēmas vai mākslīgi palielinātu uzņēmuma vērtību. Agresīvās grāmatvedības prakse, kas pazīstama arī kā “grāmatu gatavošana”, ietver dažas mahinācijas, lai radītu vēlamo finanšu tēlu.
Aiz agresīvas grāmatvedības slēpjas vairāki mērķi. Viens no tiem ir palielināt uzņēmuma akciju vērtību, tādējādi radot vairāk darbības kapitāla. Uzņēmumi šāda veida uzskaites izmantošanu var pamatot ar argumentu, ka tas rada vairāk kapitāla, ļaujot uzņēmumam paplašināties un nostiprināties, un grāmatvedība ir vienkārši optimistiska, nevis klaji meli. To izmanto arī, lai nomierinātu akcionārus, un to var īpaši izmantot, lai apkrāptu cilvēkus, ja uzņēmums paceļ akciju cenas ar agresīvu grāmatvedību, pirms ļauj atsevišķām personām mierīgi pārdot savas akcijas.
Var būt grūti atklāt agresīvu grāmatvedību. Akcionāriem parasti tiek sniegti ikgadēji vai periodiski pārskati par uzņēmuma ienākumiem, izdevumiem un vispārējo darbību, taču viņiem nav piekļuves uzņēmuma grāmatām, kas, veicot revīziju, var atklāt interesantu informāciju. Finanšu regulatoriem var būt ierobežots arī to revīzijas apjoms, ko tie var veikt, kas nozīmē, ka radošo grāmatvedību var identificēt tikai tad, kad piesakās trauksmes cēlējs.
Šāda prakse tiek uzskatīta par kaitīgu, jo tā var uzpūst finanšu tirgus, pakļaujot tos sabrukuma riskam. Tas kaitē arī personām, kuras var kļūt par upuriem, ieguldot uzņēmumos ar agresīvu grāmatvedības praksi, kā arī var aptraipīt veselas nozares. Vairākas valstis mēģina regulēt grāmatvedības praksi, lai apgrūtinātu iesaistīšanos radošā grāmatvedībā, un sodi par grāmatu sagatavošanu var ietvert naudas sodus un cietumsodu iesaistītajām personām.