Korporatīvais akcionārs, kurš uzskata, ka ir notikusi korporācijai kaitējoša kļūda, var iesniegt tā saukto akcionāra atvasināto instrumentu prasību. Akcionārs iesniedz pieteikumu nevis savā, bet gan sabiedrības vārdā. Šāda prasība bieži tiek iesniegta pret korporācijas direktoru padomi vai kādu citu korporācijas vadības hierarhijā, un tajā bieži tiek apgalvots, ka kāda veida nepareiza vadība, pēc akcionāra domām, kaitē korporācijai.
Akcionāram ir tiesības celt šādu prasību no iespējamās pārkāpuma izdarīšanas datuma un pēc tam, kad ir nodibināts statuss un ievērota korporatīvā procedūra. Parasti akcionāru atvasināto instrumentu prasība ir piemērota, ja direktoru padomes atteikums īstenot korporatīvās tiesības var kaitēt korporācijai. Šāda veida darbību korporācijas vārdā veic akcionāri, un sabiedrība kļūst par prasītāju lietā.
Parasti direktoru padome ir iesaistījusies kāda veida krāpšanā, tiek pārmaksāta vai izmanto korporatīvās iespējas, kad tiek iesniegta akcionāru atvasināta prasība. Atvasināts uzvalks atšķiras no tiešas darbības. Tiešā darbībā direktoru padomes darbībai ir jābūt tiešai ietekmei uz akcionāra personīgajām finansēm. Parasti tieša darbība tiek veikta, ja direktoru padome pārkāpj uzticības pienākumu. Turpretim akcionāra atvasinātā uzvalks nav personisks; tā vietā tā cenšas aizsargāt korporāciju kā vienību.
Akcionāram ir jābūt tiesībām uzsākt akcionāru atvasināto instrumentu prasību. Tas nozīmē, ka reprezentatīvajiem akcionāriem ir jābūt akcionāriem iespējamās darbības vai bezdarbības laikā un tiem ir jābūt vairākuma akcionāriem. Korporatīvā procedūra dažādās valstīs ir atšķirīga, taču neatkarīgi no procedūras akcionāram tā ir jāievēro. Korporatīvā procedūra parasti nosaka, ka akcionāri vispirms rakstiski pieprasa, lai pati direktoru padome veic darbību. Ja direktoru padome atsakās, noteiktajā termiņā var iesniegt akcionāra atvasināto prasību.
Lielākajā daļā štatu izmaksas par šāda uzvalka nēsāšanu ir saistītas ar gala rezultātu. Ja akcionāra atvasinātā lieta rada būtisku labumu sabiedrībai, tad sabiedrībai ir jāsedz akcionāra juridiskās izmaksas. Un otrādi, ja akcionāra atvasinātā prasība ir ierosināta bez saprātīga iemesla vai nepareiza mērķa dēļ, korporācijai/prasītājam var likt segt juridiskos izdevumus.
Daudzās valstīs ir noteikts tiesību akts, ko sauc par “biznesa sprieduma noteikumu”. Uzņēmējdarbības sprieduma noteikums ir atvasināts no parastajām tiesībām, un tas nosaka, ka akcionāra atvasinātu lietu izskatīšanai ir skaidri jāpierāda rīcības brīvības ļaunprātīga izmantošana. Tas arī nosaka, ka tiesa netiks iesaistīta direktoru padomes biznesa lēmumu pieņemšanā, ja padome ir rīkojusies labticīgi. Ja nevar pierādīt rīcības brīvības ļaunprātīgu izmantošanu vai ļaunticību, direktoru padome tiks aizsargāta slēgtā lietā.