Akrila protēzes ir zobu un smaganu aizstājēji, kas ir izgatavoti no akrila, daudzpusīgas un viegli formējamas plastmasas. Akrila protēzes ir noderīgas gadījumos, kad cilvēki ir zaudējuši lielāko daļu vai visus zobus. Ja tā sauktās daļējas zobu protēzes tiek izgatavotas cilvēkiem, kuri zaudējuši tikai dažus zobus, protēzes ir paredzētas cilvēkiem, kuri zaudējuši visus zobus bojājuma vai negadījuma dēļ vai kuriem slimības dēļ tie ir izvilkti. Zobu protēzes var izgatavot arī no citiem materiāliem, nevis no akrila, tostarp hroma un titāna.
Kad tiek izgatavotas protēzes, tās pēc pasūtījuma jāpielāgo zobārstniecības pacienta mutei. To var izdarīt, veicot precīzus pacienta mutes mērījumus vai izveidojot precīzu mutes veidni. Pēc izgatavošanas protēzes ir jāizmēģina un jāpiestiprina pie pacienta mutes. Tos var piestiprināt ar metāla instrumentiem pie esošajiem zobiem vai piesūkt smaganām, ja zobu nav. Ja tiek konstatēts, ka protēzes nav pareizi piemērotas vai ir ļoti neērtas, tās ir jāpielāgo, līdz tās pareizi pieguļ.
Akrila protēžu pozitīvie aspekti ir tādi, ka tās ir vieglāk pieejamas nekā cita veida aizstājējzobus un smaganas, un tās ir izgatavotas no plastmasas, ko ir viegli formēt, mainīt un modificēt pēc vajadzības. Cita veida protēzes bieži ir ārkārtīgi dārgas un grūti pieejamas cilvēkiem ar ierobežotām finansēm, tāpēc akrila protēzes var būt par pieņemamu cenu. Akrils ir plastmasa, kas ir noderīga daudzās dažādās jomās, tostarp zobārstniecībā. Ja šīs protēzes pacientam nepieguļ pareizi, tās var noregulēt tā, lai tās būtu ērtas un labi piegultu.
Akrila protēzēm ir arī vairāki negatīvi aspekti. Dažas protēzes var būt slikti pieguļošas un var nebūt tik dabiskas kā citi, dārgāki protēžu veidi. Akrila protēzes materiāla dēļ, no kuras tās izgatavotas, var arī nebūt tik izturīgas vai tik izturīgas kā cita veida protēzes. Laika gaitā tām ir tendence mainīt formu, kas nozīmē, ka, lai tās būtu ērtas, var būt nepieciešama lielāka korekcija nekā titāna vai hroma protēzēm, un šīs korekcijas var būt dārgas un laikietilpīgas. Šīs protēzes var arī brīvi piegulties, padarot tās neērtas un neērtas, īpaši apakšējā žoklī vai tad, ja nav zobu, pie kuriem tās piestiprināt.