Aleksandrijas bāka ir sena, tagad sabrukusi celtne, kas bija viens no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem. Bāka, kuras augstums ir no 115 līdz 150 m (380 un 490 pēdas), atradās Faros salā Aleksandrijā, Ēģiptē, kas ir valsts lielākā osta senatnē. Aleksandrijas bāku laikā no 285. līdz 247. gadam pirms mūsu ēras uzbūvēja Ptolemajs I Soters, ģenerālis un iespējamais Aleksandra Lielā pusbrālis. Kad Aleksandrs priekšlaicīgi nomira, Ptolemajs bija viens no viņa ģenerāļiem, kas sagrāba daļu no viņa bijušās teritorijas – viņa gadījumā Ēģiptē. Aleksandrijas bāka tika uzcelta neilgi pēc tam, kad Ptolemajs pasludināja sevi par Ēģiptes karali.
Saskaņā ar leģendu Ptolemajs bākas arhitektam Sostratam no Knidas aizliedza tajā ievietot savu vārdu, jo Ptolemajs, būdams tikko kalts karalis, vēlējās visu slavu sev. Pēc ēkas uzcelšanas šķita, ka Sostrats ir paklausījis Ptolemajam, taču gadsimtiem vēlāk atklājās, ka Sostrats tiešām parakstījis ēku, tikai viņš savu uzrakstu apklājis ar apmetumu. Tikai pēc gadsimtu vecuma ģipsis nokrita.
Aleksandrijas bāka bija ne tikai tornis, bet arī bieza ēka, kas no augšas saauga tornī. Tā tika uzbūvēta trīs daļās, augsta taisnstūrveida galvenā daļa ar apļveida torņa sekciju virs tās, kuras augšpusē bija kolonnu virsotne ar nepārtraukti degošu liesmu. Ēģiptes krastam, kas ir ļoti līdzens un bez iezīmēm, bija nepieciešams orientieris, kas palīdzētu navigācijā, un tieši šim mērķim bāka kalpoja vairāk nekā tūkstoš gadus, līdz beidzot sabruka 14. gadsimtā pēc vairākām zemestrīcēm. Tā augstuma dēļ daudzi zinātnieki uzskata, ka Aleksandrijas bāka bija trešā augstākā celtne pasaulē (pēc Lielās Gīzas piramīdas) visā tās dzīves laikā.
Bāka bija pietiekami augsta un gaiša, lai to varētu redzēt 35 jūdzes (56 km) visos virzienos. Tā gaisma bija tik intensīva, ka bija leģendas, kas vēstīja, ka to var fokusēt, lai aizdedzinātu ienaidnieka kuģus, lai gan tas, iespējams, bija tikai, lai atbaidītu uzbrucējus. Ēkas platums bija 8.5 m (28 pēdas), un tās mūri turēja kopā ar izkausētu svinu. Šo būvniecības metodi daudzi norāda kā iemeslu, kāpēc Aleksandrijas bāka bija otra ilgstošākā no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem. No visiem septiņiem brīnumiem mūsdienās neskarta ir tikai Gīzas piramīda.