Amebisks aknu abscess ir strutas piepildīta cista, kas attīstās aknās pēc smagas parazitāras infekcijas. Abscesi attīstās, kad Entamoeba histolytica (E. histolytica), parazīts, kas izraisa dizentēriju, iekļūst gremošanas trakta sieniņās un no asinsrites migrē uz aknām. Infekcija var izraisīt vairākus nepatīkamus simptomus, tostarp augstu drudzi, drebuļus, nogurumu un sāpes vēdera augšdaļā. Ārstēšana parasti ir vērsta uz parazītu iznīcināšanu ar medikamentiem, nevis īstā abscesa labošanu vai izņemšanu, lai gan, ja rodas smags aknu iekaisums, var būt nepieciešama cistas ķirurģiska drenāža.
E. histolytica ir sastopama visā pasaulē un tiek pārnesta no saimnieka uz saimnieku, saskaroties ar inficētiem fekālijām. Vairumā gadījumu infekcija ir saistīta ar piesārņotas pārtikas vai ūdens uzņemšanu. Jebkura vecuma cilvēkiem var attīstīties amēbisks aknu abscess, lai gan vidēja vecuma pieaugušajiem, kuri dzīvo nabadzīgos, pārpildītos reģionos vai ceļo uz tiem, ir vislielākais infekcijas risks. Vīriešiem ir tendence piedzīvot aknu komplikācijas biežāk nekā sievietēm, lai gan ārsti nav pārliecināti, kāpēc.
Kad E. histolytica parazīti ir norīti, tie iziet cauri kuņģim un piestiprinās pie tievās zarnas sieniņām. Parazīti pakāpeniski nojauc sienas un izkļūst asinsritē. Kad asinis dabiski iziet cauri aknām, parazīti pieķeras aknu oderei un izmanto pieejamās olbaltumvielas, lai nobriest, vairoties un kolonizētos. Amebisks aknu abscess var attīstīties tikai vienu nedēļu pēc sākotnējās infekcijas.
Sāpes vēderā un drudzis ir visizplatītākie amebiskā aknu abscesa simptomi. Daudziem pacientiem ir arī kuņģa-zarnu trakta problēmas, piemēram, caureja, vemšana, locītavu sāpes un nogurums. Neārstēta infekcija var izplatīties no aknām uz citiem dzīvībai svarīgiem orgāniem, īpaši plaušām un sirdi. Ja infekcija kļūst plaši izplatīta, apgrūtināta elpošana, redzes izmaiņas, paaugstināts sirdsdarbības ātrums un garīga apjukums var kļūt novājinoši.
Ārsts parasti var diagnosticēt amēbisku aknu abscesu, analizējot asins paraugus un veicot vēdera attēlveidošanas skenēšanu. Asins kultūras, kas ir pozitīvas attiecībā uz E. histolytica, ir skaidras infekcijas klātbūtnes pazīmes. Ultraskaņas un datortomogrāfijas skenēšana var atklāt apaļus, skaidri izteiktus bojājumus uz aknu virsmas vai tās tuvumā. Pēc diagnozes apstiprināšanas un abscesa lieluma noteikšanas speciālisti var noteikt labāko ārstēšanas kursu.
Lielāko daļu E. histolytica infekcijas gadījumu gremošanas traktā vai aknās var izārstēt ar desmit dienu medikamentu kursu, ko sauc par amebicīdiem. Metronidazols ir visbiežāk izrakstītais amebicīds aknu abscesu ārstēšanai. Pacienti parasti novēro simptomu uzlabošanos dažu dienu laikā un pilnībā atveseļojas mazāk nekā viena mēneša laikā. Reizēm ārsts nolemj manuāli izvadīt šķidrumu no abscesa ar adatu, lai nodrošinātu tūlītēju simptomu atvieglošanu. Pēcpārbaudes ir svarīgas, lai nodrošinātu, ka infekcija neatgriežas.