Kas ir Amyris?

Amyris ir ēteriskā eļļa, kas iegūta no Amyris balsamifera koka koksnes. Šo koku, kura dzimtene ir Haiti, bieži dēvē par Rietumindijas sandalkoka koku, jo tā koksnei ir līdzīga sandalkoka smarža. Tāpat kā sandalkoka, amīrisa koku var izmantot mēbeļu izgatavošanai. To sauc arī par sveču koku, jo tā mēdz degt ilgāk nekā citi koki, tāpēc to bieži izmanto kā bāku.

Eļļu iegūst no amirisa koksnes ar metodi, kas pazīstama kā tvaika destilācija. Ēteriskās eļļas ir populāra un lētāka alternatīva sandalkoka eļļai, gatavojot vīraka kociņus, aromātiskās sveces, smaržas un ziepes. Gaiši dzelteno vai brūno viskozo eļļu var lietot vienu pašu vai sajaukt ar citām ēteriskajām eļļām un aromātiskām esencēm, piemēram, rožu absolūto, lavandas, mirres, sassafras, ciedra koksnes, citronellas, egles, priedes vai ģerānijas.

Amyris, kam piemīt antiseptiskas un nomierinošas īpašības, tiek izmantots daudzos augu izcelsmes līdzekļos. Tas ir izmantots gripas un caurejas ārstēšanai, un tas ir atzīts par efektīvu kā moskītu atbaidīšanas līdzeklis. Kā sastāvdaļa daudzās masāžas eļļās tā piedāvā atvieglojumus no muskuļu sāpēm, un to regulāri izmanto aromterapijā kā augu izcelsmes līdzekli stresa un spriedzes mazināšanai. Amīrisam ir zināma afrodiziaka reputācija, un to izmanto toniku un mīlas mikstūru pagatavošanai.

Amyris izmanto arī dažādos ādas kopšanas augu līdzekļos un kosmētikas produktos. Ēteriskā eļļa palīdz atjaunot ādu, un tā ir lielisks mājas augu līdzeklis brūču, sausas ādas un daudzu citu ādas slimību ārstēšanai. Ir svarīgi ņemt vērā, ka eļļa pirms uzklāšanas uz ādas ir jāatšķaida ar augu eļļu; tas nešķīst ūdenī. Lai gan amyris lielākoties nav kairinošs, pirms lietošanas ieteicams veikt ādas plākstera pārbaudi. Dažiem cilvēkiem var rasties alerģiskas reakcijas, piemēram, ādas apsārtums vai nieze, un tādā gadījumā eļļu labāk nelietot.

Ir novērots, ka eļļai ļoti koncentrētos daudzumos ir kaitīga ietekme uz nervu sistēmu. Tāpat kā ar visām ēteriskajām eļļām un alternatīvajām terapijām, pirms to lietošanas veselības režīma ir ieteicams konsultēties ar profesionālu terapeitu vai ārstu. Eļļu nedrīkst norīt vai tiešā saskarē ar acīm vai gļotādām, un tā jāglabā bērniem nepieejamā vietā.