Apdraudētās sugas ir organismi, kuriem relatīvi tuvākajā nākotnē draud izzušana, ja vien nenotiek iejaukšanās vai radikālas izmaiņas. Ja netiks veikti aizsardzības pasākumi, šīs sugas savvaļā var izzust. Lai gan sugas saglabāšanai var izmantot audzēšanas programmas nebrīvē, šādas programmas rada riskus, tostarp ģenētiskās daudzveidības zudumu, ko izraisa ierobežots programmā iekļauto organismu skaits, un to pastiprina grūtības vaislas programmas organizēšanā un uzturēšanā. Piemēram, dažām sugām ir ārkārtīgi grūti vairoties nebrīvē.
Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība (IUCN) izmanto “apdraudētu” kā plašu kategoriju, lai aprakstītu sugas, kas ir neaizsargātas, apdraudētas un kritiski apdraudētas. Apdraudētās sugas ir iekļautas sarakstā, kas pazīstams kā Sarkanais saraksts, un šādas sugas dažreiz sauc par “sarkanajā sarakstā iekļautajām sugām”, lai to atspoguļotu. IUCN Sarkanais saraksts ir pieejams tiešsaistē un tiek publicēts arī drukātā veidā. Tas tiek nepārtraukti pārskatīts un atjaunināts, lai atspoguļotu jaunus papildinājumus un statusa izmaiņas, lai saglabātu dabas aizsardzības kopienu informētu par jaunumiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs “apdraudēts” ir viena no divām aizsardzības kategorijām saskaņā ar Apdraudēto sugu likumu. Otra kategorija ir “apdraudēts”. Šī terminoloģijas atšķirība var mulsināt cilvēkus, kuri ir pieraduši pie IUCN definīcijām, vai sarunās, kurās cilvēki neprecizē un nesniedz informāciju par izmantoto klasifikācijas sistēmu. Citas valstis ar likumiem apdraudēto sugu aizsardzībai mēdz izmantot IUCN standartus, un šie standarti tiek izmantoti arī starptautiskajās tiesībās.
Ir daudz iemeslu, kāpēc sugas var kļūt apdraudētas, tostarp biotopu zudums, pārmērīgas medības, slimības un klimata pārmaiņas. Zinātnieki, kas pēta apdraudētas sugas, pēta neskaitāmus iemeslus, kāpēc organismi var kļūt neaizsargāti pret izzušanu. Dzīvnieku un vides attiecību savstarpējā saistība var kļūt īpaši svarīga, jo vienas sugas zudums var radīt domino efektu, kas izplatās uz citām sugām. Svarīgs saglabāšanas aspekts ir galveno sugu noteikšana vidē, pirms tās izzūd.
Pasākumi, ko var veikt, lai saglabātu sugas, ietver nebrīvē audzēšanas programmu izveidi, lai izveidotu gēnu fondu, ko var atkārtoti ieviest savvaļā, kā arī likumu pieņemšanu, lai aizsargātu neskartās teritorijas, likvidētu vides apdraudējumus un veiktu pasākumus, lai ierobežotu cilvēka darbības, kas apdraud vide. Tas ietver politikas izmaiņu veikšanu starptautiskā līmenī, kā arī atsevišķu kopienu mudināšanu saglabāt apdraudētās sugas savos reģionos.