Apgrieztā Ziemassvētku eglīte ir tieši tā, kā izklausās — mākslīgās priedes apgrieztā vai otrādi apgrieztā versija, ko parasti izmanto kā Ziemassvētku eglīti. Tā kā smaile atrodas apakšā un platā pamatne atrodas augšpusē, otrādi apgrieztā Ziemassvētku eglīte šķiet dīvaina tiem, kas augstu vērtē tradicionālās Ziemassvētku eglītes. Ir vairākas konotācijas, kas saistītas ar apgriezto koku, dažas no tām ir negatīvas, taču tiek ziņots, ka tas sākās nevis kā mūsdienu iedoma, bet gan kā vecās pasaules Eiropas tradīcija.
Mūsdienīgā ideja par apgrieztu Ziemassvētku eglīti tiek piedēvēta mazumtirdzniecības nozarei. Daži universālveikali, kas katru gadu dubultojas ar Ziemassvētku veikalu, nolēma apgriezt mākslīgos kokus, lai padarītu rotājumus redzamākus patērētājiem. Tomēr Hammacher Schlemmer, brīvdienu dekoru un otrādi apgrieztu Ziemassvētku eglīšu mazumtirgotājs, šo koncepciju attiecina uz 12. gadsimta Eiropas ieradumu piekārt kokus pie griestiem.
Šis triks iepazinās gandrīz nekavējoties, mākslīgo koku ražotājiem piedāvājot dizainu ne tikai kā labāku veidu, kā izlikt rotājumus, bet arī nodrošināt vairāk vietas zem koka dāvanām. Neatkarīgi no tā, vai tas ir mārketinga triks vai vienkārši svētku dekorēšanas jaunums, kas ātri ienāca prātā, daži uzskata, ka apgrieztā Ziemassvētku eglīte ir kaut kas draudīgs. Tradicionālā kristīgā folklora vēsta, ka Ziemassvētku eglīte ir simboliska, jo tā ir mūžzaļa, attēlojot mūžīgo dzīvību, un tāpēc, ka tā norāda uz debesīm. Acīmredzot no simboliskā viedokļa tradicionālā koka inversiju varētu uztvert slikti.
Neņemot vērā jebkādas konotācijas, sliktas vai labas, apgrieztā Ziemassvētku eglīte kļuva arvien populārāka no 2005. gada līdz 2007. gada svētku sezonām. Augstākās klases un atlaižu universālveikalos šīs dīvainības, visticamāk, būs līdz brīdim, kad iedoma pāries – ja tā notiks. Ir pieejami trīs galvenie apgriezto Ziemassvētku eglīšu veidi. Viens patiesībā karājas pie griestiem, viens stāv brīvi kā tradicionāls koks, bet trešais ir puskoks, kas karājas pie sienas.