Apļveida orbīta ir orbītas veids, kurā debess ķermenis pārvietojas pa apli ap citu debess ķermeni. Lai gan orbītā esošu objektu zīmējumos bieži vien vienkāršības labad šie objekti tiek attēloti apļveida orbītā, apļveida orbītas patiesībā ir diezgan reti sastopamas, tāpēc ir nepieciešama sava veida perfekta apstākļu vētra. Mūsu Saules sistēmā Zeme ir vistuvāk apļveida orbītai, kas ir viens no iemesliem, kāpēc tā ir apdzīvojama, un starp planētām Merkura orbīta ir vismazākā. (Tagad, kad Plutons ir pazemināts, tam vairs nav “ekscentriskākās orbītas” titula.)
Debess ķermeņi mēdz riņķot pa elipsi, un objekts, ap kuru tie riņķo, atrodas vienā no elipses fokusa punktiem. Elipse var būt ļoti izstiepta un iegarena vai tuvāk aplim, un terminu “ekscentriskums” lieto, lai aprakstītu elipses formu. Orbīta ar ekscentricitāti nulle ir apļveida orbīta, savukārt orbīta ar ekscentricitāti viens būtu ļoti iegarena. Tikai atsaucei, Zemes orbītas ekscentricitāte ir 0167.
Lai notiktu riņķveida orbīta, orbītā riņķojošajam objektam ir jāsasniedz pareizais ātrums, un mijiedarbībai starp orbītā esošo objektu un objektu, ap kuru tas riņķo, jāpaliek stabilai. Tas ir diezgan reti; no Zemes palaistiem satelītiem, piemēram, parasti ir eliptiskāka orbīta, jo ir grūti panākt, lai tie nokristu perfekti riņķveida orbītā.
Var izmantot vairākus aprēķinus, lai noteiktu orbītas ekscentriskumu un spēlētu ar mainīgajiem lielumiem, kas varētu mainīt objekta orbītas formu. Šos aprēķinus var izmantot, lai analizētu datus par objektiem citās saules sistēmās, kā arī izstrādātu satelītu un citu objektu misijas plānus, kas tiek palaisti no Zemes.
Objekta orbītas ekscentriskumam var būt dažas interesantas sekas. Zemei nelielas pozīcijas nobīdes attiecībā pret Sauli spēlē gadalaikus, taču tas, ka Zemes orbīta pēc būtības ir tuvu riņķveida formai, novērš arī galējības. Ja Zemei būtu ekscentriskāka orbīta, temperatūras svārstības starp sezonām varētu būt pārāk intensīvas, lai organismi varētu pielāgoties, padarot neiespējamu dzīvības rašanos uz Zemes. Atšķirības orbītā arī izskaidro, kāpēc dažkārt dažādi debess objekti sakrīt viens ar otru, bet citreiz nē.