Pārliecības dēļ iebilstošs ir kāds, kurš iebilst pret karu reliģisku, morālu vai ētisku iemeslu dēļ. Daudzas valstis atzīst pārliecības noraidošos un ir ieviesušas pasākumus, lai cīnītos pret tiem kara laikā, nodrošinot alternatīvus veidus, kā kalpot valsts labumam. Valstīs, kurās ir nepieciešama dienesta nacionalizēta reģistrācija, pārliecības dēļ iebildušajam reģistrācijas laikā ir skaidri jāpauž sava pārliecība, lai lietu varētu izskatīt. Ja izskatīšanas komisija konstatē, ka prasība par iebildumu pārliecības dēļ ir pamatota, persona tiek atbrīvota no militārā dienesta.
Apzinīga atteikuma tradīcija pastāv jau simtiem gadu. Daudzas kristiešu sektas noraida vardarbību un karu. Draugu un menonītu biedrība bija divas šādas sektas, kas 1600. un 1700. gadsimtā virzīja pārmaiņas. Šo reliģiju pārstāvju sirdsapziņas iebildumu rezultātā viņu valdības sāka atzīt formālas apstrādes sistēmas nepieciešamību. Daudzu valstu valdības savās militārā dienesta sistēmās iekļauj pārliecības dēļ atteikušās personas un veic pasākumus, lai pielāgotos viņu pārliecībai.
Ir divu veidu iebildumi pārliecības dēļ. Pirmā veida pārliecības dēļ nevēlas dienēt kaujinieka amatā. Šajā gadījumā, ja personai ir jādienē, viņam vai viņai tiks piešķirta ar kaujas nesaistīta atbalsta pozīcija. Citos gadījumos pārliecības dēlējs atsakās no jebkāda veida militārā dienesta, jo nevēlas kaut vai netieši dot savu ieguldījumu karadarbībā. Atkarībā no nācijas pārliecības dēļ šim pārliecības devējam var draudēt cietumsods. Tomēr biežāk šīs personas tiek lūgtas strādāt amatos, kas sniedz labumu viņu kopienai, piemēram, darba apkalpēs, vecāka gadagājuma cilvēku palīgos un medicīnas profesijās.
Absolūts pacifisms nav obligāti nepieciešams vai gaidīts no pārliecības iebilduma. Piemēram, daudzi pārliecības dēļ atteikušies ir pilnīgi gatavi aizstāvēties, piemēram, nepieciešamības gadījumā. Tomēr apzinīgi atteikušies cilvēki uzskata, ka karš nav pieņemama cilvēka uzvedība vai arī karš neatrisinās sabiedrības problēmas.
Pārskatot pārliecības dēļ atteikušās personas gadījumu, viņam vai viņai parasti tiek jautāts par reliģisko, sociālo un politisko piederību. Valdība vēlas nodrošināt, lai personas prasība būtu pamatota un lai lūgums piešķirt pārliecības dēļ atteikušās personas statusu netiktu izteikts, reaģējot uz politisku pretestību konkrētam karam vai paša interesēm. Pārbaudē tiks noskaidrots, vai persona dzīvo tādu dzīvesveidu, kas atbilst apgalvojumam par atteikšanos no militārā dienesta pārliecības dēļ.