Līgumtiesībās ārējais risks attiecas uz maz ticamiem notikumiem, ko nevar ietekmēt līgumslēdzējas puses un kuri, ja tādi notiks, būtiski negatīvi ietekmēs pušu vienošanos. Lai gan šie notikumi, piemēram, zemestrīces, ugunsgrēki un plūdi, notiek dabiski un zināmā mērā ir gaidāmi, parasti tiek uzskatīti par neparedzamiem Dieva darbiem. Daudzos līgumiskos līgumos tiks ņemts vērā ārējs risks, kas izriet no nepārvaramas varas klauzulas kā neparedzēts gadījums jebkura šāda notikuma gadījumam.
Lai kādu varētu saukt pie atbildības saskaņā ar deliktu likumu par tādu lietu kā nolaidība, kaitējuma iemeslam ir jābūt paredzamam. Notikumi, kas ir ārējs risks, parasti tiek uzskatīti par tādiem, kas aizstāj neparedzamus notikumus, kuru gadījumā, ja tādi notiek, neviena puse nevar būt atbildīga par šādu kaitējumu. Paredzamības jēdziens ir izstrādāts, lai sauktu pusi atbildīgu par savu rīcību un novērstu to, ka nevainīgas puses tiek sauktas pie atbildības par kaitīgiem rezultātiem, ko nevarēja saprātīgi sagaidīt no viņu rīcības. Piemēram, ja kāds, kurš vada zemnieku saimniecību, izmanto zemnieku, lai izbrauktu ar arklu cauri saimniecības laukiem, un ātri un nevienai pusei nezinot sākas pērkona negaiss un saimniecībā iespērs zibens, viņš var vērsties pret zemnieku par nolaidību. Tomēr, tā kā pēkšņs pērkona negaiss un tā izraisītais zibens bija neparedzams ārējs risks, lauksaimnieks, visticamāk, nebūtu atbildīgs par saimniecei nodarīto kaitējumu.
Līgumos bieži ir nepārvaramas varas klauzula, kas paredzēta, lai ņemtu vērā jebkādu ārēju risku, kas var negatīvi ietekmēt līgumu, ja šādi notikumi notiek. Force majeure — franču valodā “superior force” — klauzulās parasti ir uzskaitīti vairāki notikumi, piemēram, zemestrīces vai plūdi, kas, ja tie notiek un izjauc nolīguma mērķus, atbrīvotu abas puses no atbildības saskaņā ar līgumu. Līgumtiesību kontekstā ārējais risks var attiekties ne tikai uz dabas katastrofām, bet arī uz citiem notikumiem, kurus puses nevar ietekmēt. Piemērs tam varētu būt darbinieku streiks, kas nepieciešams, lai savlaicīgi izpildītu jebkuras puses saistības saskaņā ar līgumu.
Ārējie riska notikumi pēc būtības ir neparedzami, un persona, kurai ir īpašs zaudējumu risks kāda no šiem notikumiem, var noslēgt nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi, lai aizsargātu pret šādiem bojājumiem. Piemēram, kāds, kurš vada rūpnīcu, kas atrodas netālu no lielas upes, var aizsargāt savus īpašumus rūpnīcā, noslēdzot nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi, kas sedz pēkšņus plūdus. Tādā veidā viņam tiks atlīdzināti visi zaudējumi gadījumā, ja upe negaidīti applūst un palu ūdeņi nonāks līdz rūpnīcai.