Termins “ārvalstu apdrošinātājs” bieži tiek lietots, lai aprakstītu apdrošināšanas sabiedrību, kas darbojas valstī, kurā neatrodas tās galvenā mītne vai galvenās uzņēmējdarbības vietas. Amerikas Savienotajās Valstīs šo terminu lieto arī, lai aprakstītu apdrošināšanas kompānijas, kas atrodas vai atrodas vienā štatā, bet pārdod apdrošināšanas polises patērētāju un biznesa klientiem, kas atrodas citos štatos. Apdrošinātajiem, kas iegādājas polises no ārvalstu apdrošinātājiem, ne vienmēr tiek nodrošināta tāda pati tiesiskā aizsardzība kā apdrošinājuma ņēmējiem, kuri pērk apdrošināšanas polises no vietējiem apdrošinātājiem.
Ārvalstu apdrošinātājs var pārdot dzīvības apdrošināšanu, mājas īpašnieku apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu un dažādus cita veida polises. Daudzās valstīs ir spēkā likumi, kas izstrādāti, lai aizsargātu apdrošināšanas polišu turētāju intereses. Dažu valstu likumi nosaka, ka apdrošināšanas sabiedrībām ir jāglabā noteikts līdzekļu daudzums augsti likvīdos ieguldījumos, lai nodrošinātu, ka uzņēmumam ir pietiekami daudz brīva kapitāla, lai segtu paredzamās apdrošināšanas prasības. Turklāt apdrošināšanas sabiedrībām parasti ir jāreģistrējas valsts vai reģionālajās iestādēs, pirms tās sāk tirgot apdrošināšanas produktus noteiktā valstī vai reģionā. Regulatoriem lielākajā daļā valstu ir tiesības veikt gan vietējo, gan ārvalstu apdrošinātāju revīziju.
Ja apdrošināšanas sabiedrība nevēlas vai nespēj veikt izmaksu, vietējiem regulatoriem bieži vien ir iespēja uzņēmumam uzlikt naudas sodu, novērtēt dažāda veida sodus vai pat arestēt to un likvidēt tā aktīvus. Ja ārvalstu apdrošinātājs neievēro polisi, vietējie regulatori parasti var veikt pasākumus tikai pret uzņēmuma meitasuzņēmumu vai nodaļu, kas darbojas šī regulatora jurisdikcijas teritorijā. Regulatori nevar konfiscēt aktīvus, kas apdrošināšanas sabiedrībai pieder tās mītnes vietā. Tāpēc regulatori var vieglāk vērsties pret vietējo nekā ārvalstu apdrošinātāju.
Lai gan ārvalstu apdrošinātājs var pakļaut apdrošinātāju augstākam riska līmenim nekā vietējais apdrošinātājs, apdrošināšanas sabiedrībai var nākties ciest arī no negatīvajām sekām, ko rada darbība vietējā tirgū. Politiskās izmaiņas noteiktā valstī var novest pie tā, ka noteikta veida politikas tiek pasludinātas par nelikumīgām vai novecojušas. Ja valsts ieviestu valsts veselības aprūpes programmu, ārvalstu apdrošinātāji, kas darbojas šajā tirgū, var zaudēt ievērojamu naudas summu, jo cilvēkiem vairs nebūtu jāiegādājas privātā veselības apdrošināšana. Savā mītnes vietā apdrošinātājs var vieglāk izmantot politisko spiedienu un finansiālās kampaņas, lai ietekmētu politikas veidotājus, nekā tas ir ārvalstu tirgū.
Piemēram, ASV apdrošināšanas likumi ir noteikti valsts līmenī. Likumi un noteikumi dažādās valstīs var atšķirties, un uzņēmums nevar tirgot produktus, ja tas nav reģistrēts darbībai noteiktā štatā. Lai izvairītos no sajaukšanas starp Amerikas apdrošinātājiem un apdrošināšanas sabiedrībām no ārzemēm, Amerikas Savienoto Valstu regulatori sauc par ārzemju apdrošinātājiem, savukārt citu valstu apdrošinātāji tiek dēvēti par ārvalstu apdrošinātājiem.