Kas ir atbilstības kļūda?

Būtiskuma kļūdas primārais aspekts ir tas, ka kāds mēģina atbalstīt vai diskreditēt argumentu, kura pamatā ir informācija, kas nav saistīta ar šo argumentu. Ad hominem uzbrukums vai strīds ir viens no vienkāršākajiem un acīmredzamākajiem veidiem, kā tiek pieļauta šāda veida maldība. Varbūt, piemēram, “Bobs” apgalvo, ka notiesātajiem noziedzniekiem ir jāļauj balsot ASV. Ad hominem uzbrukums Bobam varētu ietvert faktu, ka viņš ir notiesāts noziedznieks, iespējams, ar informāciju par viņa noziegumu un citu informāciju par viņa raksturu, lai viņš izskatītos slikti. Tomēr šai informācijai nav nekāda sakara ar to, vai noziedzniekiem vajadzētu būt iespējai balsot, tāpēc ir pieļauta kļūda.

Citas izplatītas atbilstības kļūdas formas ietver dažādas apelācijas, kas bieži tiek izteiktas strīdā. Piemēram, apelācija pie autoritātes ir mēģinājums nostiprināt argumentu, kura pamatā ir tās personas autoritāte, kura to izteica. Tas ir pretējs ad hominem uzbrukumam un tiek izmantots, lai norādītu, ka argumentētās personas nopelniem vajadzētu stiprināt pašu argumentu. Tā kā personai, kas sniedz paziņojumu, nav faktiskas ietekmes uz paziņojuma faktisko precizitāti, tas ir arī neatbilstība.

Apelācija uz nezināšanu ir arī izplatīts atbilstības maldības veids, kurā kāds atbalsta savu argumentu, norādot, ka tas nav atspēkots. Šāda veida argumenti bieži tiek izmantoti apgalvojumiem, kurus pašlaik ir grūti vai neiespējami pilnībā atspēkot. Apelācija uz nezināšanu būtu arguments, ka “tā kā neviens nav pierādījis, ka dzīvība neeksistē citur Visumā, tad dzīvībai ir jāpastāv citur Visumā.” Tomēr tas ir kļūdains attiecībā uz atbilstību, jo tas novirza pierādīšanas pienākumu no paša argumenta uz pretēju viedokli, kas nav būtisks konkrētajam argumentam.