Finanšu nozare terminu “atpakaļmaksa” lieto vairākos dažādos veidos. Tāpat to nevajadzētu jaukt ar atmaksu, kurā naudas līdzekļi tiek atgriezti patērētāja kredītkartē vai bankas kontā pēc patērētāja finanšu iestādes rīkojuma.
Pirmajā izpratnē atpakaļmaksa ir maksa, kas tika veikta klienta kontā, bet nav samaksāta. Pakalpojumu vai preču sniedzējs var pieprasīt pilnu atpakaļ un kārtējo maksājumu samaksu, lai klienta konts būtu aktuāls. Atmaksātās izmaksas tiks parādītas katrā rēķinā, līdz tās tiks apmaksātas, un, ja tās tiks atstātas nesamaksātas pārāk ilgi, var tikt uzkrāti procenti un maksas. Kontā nesamaksātās izmaksas parasti slikti atspoguļo patērētāja kredītvēsturi, pat ja viņš vai viņa var pierādīt, ka maksa ir atstāta nesamaksāta pamatota iemesla dēļ, piemēram, notiekot strīdam par to, vai maksa ir pareiza.
Kamēr konts ir neapmaksāts, to parasti nevar slēgt. Ja patērētājs mēģina slēgt kontu un tiek iekasēta atpakaļmaksa, visa summa būs jāmaksā pilnībā, pirms uzņēmums slēgs kontu. Dažos gadījumos patērētāji var vienoties par samazinātu likmi nesamaksātajam parādam, apzinoties, ka viņu parāds tiks dzēsts un konts tiks slēgts.
Citos gadījumos patērētāja konts ir norēķinu konts, bet par konta trūkumu novēršanu tiek iekasēta papildu maksa. Piemēram, komunālais uzņēmums var saprast, ka tas no klienta iekasēja nepareizu likmi par pakalpojumu, un radīt atpakaļ maksu, kas paredzētas, lai labotu mēnešus, kuru laikā patērētājs kļūdaini saņēma zemāku likmi. Atpakaļmaksu var novērtēt arī tad, ja klients par kaut ko maksā fiksētu maksu un maksa nav pareizi aprēķināta, piemēram, kad kuģniecības uzņēmums saprot, ka par paku samaksātā fiksētā maksa nav pietiekama, lai segtu transporta izmaksas.
Patērētāji var arī ierosināt atpakaļ maksas iekasēšanu, norēķinu pakalpojumu sniedzējiem, ja viņiem ir jāveic korektīvas darbības, lai labotu pakalpojumu sniedzēja sabojātu vai nepareizi veiktu darbību. Piemēram, ja darbuzņēmējs sabojā kādam cietkoksnes grīdas segumu, patērētājs var salabot grīdu un iekasēt līgumslēdzējam atpakaļ samaksu, ja viņš vai viņa var pierādīt, ka bojājumus radījis darbuzņēmējs un ka darbuzņēmējs nolaidības dēļ nav aizsargājis grīdas segumu. Uzņēmumi var arī izrakstīt viens otram atmaksātas maksas, piemēram, kad arhitektūras firma izraksta rēķinu inženieru firmai, jo ar jaunu projektu saistītie inženiertehniskie rasējumi ir nepareizi un ir jālabo.