Atskaņa ir literārs termins, kas nozīmē, ka pēdējās skaņas, ko divi vai vairāki vārdi rada vienādi vai ļoti līdzīgi. Atskaņas bieži sastopamas dažos dzejas veidos, taču tās bieži sastopamas arī parastā rakstībā un runā, neatkarīgi no tā, vai tas ir paredzēts vai nē. Atskaņu izvietojums dzejā visbiežāk ir rindu beigās, it īpaši, ja rindās ir līdzīgs metrs vai uzsvērto vai neuzsvērto zilbju skaits.
Piemērs diviem vienkāršiem vārdiem, kas atskan: “drosmīgs” un “taupīt”. Tomēr mazāk intuitīvi vārds “autoklāvs” tiktu uzskatīts arī par atskaņu ar “drosmīgs” vai “taupīt”, neskatoties uz tā sākumā esošajām papildu divām zilbēm. Atšķirībā no citiem literāriem terminiem, piemēram, aliterācijas, kurā līdzīgas skaņas var būt vārdu sākumā vai vidū, atskaņai ir nepieciešams, lai gan beigu patskaņa, gan līdzskaņu kombinācijas skanētu līdzīgi. Piemēram, lai gan “knapi” un “diezgan” būtu atskaņa, “pliks” un “diezgan” ne, lai gan patskaņu skaņas paliek nemainīgas.
Atskaņas var rasties arī tad, ja divi vai vairāki vārdi izklausās vienādi kā cits vārds. Piemēram, labi zināmais teiciens “Tu esi dzejnieks un tu to pat nezināji” atbalsojas, jo “dzejnieks” un “zini to” rada vienas un tās pašas skaņas. Šajā piemērā abas atskaņojošās skaņas ir arī izvietotas mērītājā vienmērīgi viena no otras, tāpēc, ja rindas būtu rakstītas atšķirīgi, rindas beigās būtu gan “dzejnieks”, gan “zini to”.
Paņēmiens, kas liek atskaņotus vārdus līdzīga izmēra rindu beigās, ne tikai saista rindas, bet arī piešķir tām patīkamu dziesmai līdzīgu skaņu, kad tās tiek teiktas skaļi. Tas padara dzejoli pievilcīgāku, kā arī atvieglo to atcerēšanos un deklamēšanu. Atskaņas kalpo arī kā dzirdami marķieri, lai apzīmētu klausītājam dzejoļa mērītāju un struktūru. Piemēram, ja “Tu esi dzejnieks un tu to pat nezināji” tā vietā būtu rakstīts kā “Tu esi dzejnieks un tu pat to nezināji”, teiciens vairs nav neaizmirstams un vairs nav patīkami klausīties. un tas vispār zaudē savu dzejas struktūru. Daži dzejas veidi, piemēram, limericks, izmanto šo faktu un izmanto ļoti specifisku atskaņu un metra rakstu, lai padarītu muļķīgu vai humoristisku dziesmu neaizmirstamu un patīkamu klausīties.