Atkarībā no reģionālā lietojuma daži cilvēki 18. gadsimtā lietoja “sīkumu”, lai aprakstītu jebkāda veida audumus, taču tas attiecās arī uz noteikta veida rupjiem vilnas audumiem. Šajā ziņā to bieži izmantoja polsterēšanai, aizkariem un sienu segumiem, jo tas bija izturīgs un to varēja ražot dažādās krāsās, lai tas būtu apvienots ar dažādu dekoru sortimentu.
Galvenais šī materiāla ražošanas centrs bija Kiderminstera, pilsēta Anglijas centrālajā daļā. Līdz 17. gadsimta vidum Kidderminsteras izstrādājumi bija pamatoti slavens audums, kas izgatavots no augstas kvalitātes vilnas un vēlāk no vilnas un lina maisījuma, ko dažreiz dēvē par “linsey-woolsey”. Šis audums bija labi pazīstams ar to, ka ir silts un izturīgs, taču tas nebija īpaši pievilcīgs skatienam; to valkāja zemāka ranga sabiedrības locekļi, un daži cilvēki to asociēja arī ar lētiem, nederīgiem tekstilizstrādājumiem.
Tāpat kā daudzi tekstilizstrādājumi, izstrādājumi bija dažādu pakāpju un kvalitātes klāstā. Lētas versijas, kas izgatavotas no plānas, slikti apstrādātas vilnas, būtu izmantojušas tikai nabadzīgākie sabiedrības locekļi, savukārt smalkās versijas varētu būt pieņemamas plašākam cilvēku lokam, tostarp augsti kvalificētiem darbiniekiem. Dažādas citas tekstila rūpnīcas visā Anglijā ražoja lietas no dažādiem materiāliem; lai gan visizplatītākā bija vilna un lins, šajā audumā varēja būt gandrīz jebkurš materiāls, ja vien tas nebija izgatavots no zīda.
Sabiedrības locekļi ar lielākiem ienākumiem varēja atļauties valkāt dārgākus tekstilizstrādājumus, piemēram, zīdu, un viņiem bija tendence izvairīties no lietām, jo tas bija niezoši un nepiedienīgi. Daudzas traģiskās varones romānos valkā kleitas no šī auduma, līdz satiek savus glābējus vai nonāk viņu mantojumos; šādai kleitai bija lielas sociālās sekas. No tā tika izgatavotas arī segas un segas, un dažreiz to izdalīja nabadzīgajiem un trūcīgajiem.
Zinot, ka “lietas” attiecas uz rupju vilnas audumu, lasītāji varētu būt neizpratnē par “zelta lietām”, kas parādās dažos romānos. Šis termins dažkārt tika lietots, lai aprakstītu brokātu, kas tika izgatavots ar rupju materiālu pamatni, kas bija stipri izšūta, lai radītu atšķirīgus izvirzītus dizainus. Lai gan brokāta pamatne varētu būt pazemīga, izšuvumi padarīja to par ārkārtīgi dārgu un iekārojamu audumu formāliem apģērbiem un polsterējumam.