Lielākā daļa cilvēku ir dzirdējuši par augstāko sabiedrību. Var nākt prātā daudz dažādu attēlu. Gandrīz ikvienam ir kāds redzējums par to, taču lielākā daļa šo terminu asociēs ar sabiedrības augšējo garozu, pilsētas sociālo reģistru un virzītājiem un kratītājiem, kas veido labvēlīgos un eliti sociālajās situācijās.
Dažiem cilvēkiem augstākā sabiedrība ir jēdziens, kas tiek uzskatīts par arhaisku un galu galā ir tikai viltus barjera starp pilsoņiem sabiedrībā. Lai atstumtu personas, kuras nav vēlamas rases, reliģijas, dzimuma vai ekonomiskā stāvokļa dēļ, iekļaušana augstajā sabiedrībā bieži vien ir balstīta uz noteiktu īpašību esamību. To vidū ir ģimenes nauda, ģimenes vārds, kas sabiedrībā ir kļuvuši augstu novērtēts, un pieņemama pielūgsmes nama apmeklēšana.
Citos gadījumos iekļūšanu augstākajā sabiedrībā var panākt, strādājot profesijā, kas tiek uzskatīta par īpaši iekārojamu vai cienījamu, apmeklējot skolas, kuras tiek uzskatītas par kvalitatīvākām nekā citām, un dzīvojot pareizā tipa mikrorajonos un pilsētās. Augstākās sabiedrības kritiķi atzīmē, ka visa ideja nedara neko vairāk, kā tikai sadala cilvēkus ekonomiskajās un sociālajās klasēs un novelk patvaļīgas līnijas, kas palīdz novērst saziņu un mijiedarbību starp dažādām cilvēku grupām.
Citi atzīmē, ka augstākā sabiedrība nav jēdziens, kas paredzēts, lai izslēgtu kādu, bet gan veids, kā ļaut personām ar līdzīgiem prātiem un izcelsmi savstarpēji mijiedarboties. Tas ir veids, kā nodrošināt noteiktu sociālo paražu un labvēlību saglabāšanu no paaudzes paaudzē. Šo sociālo labvēlību izkopšanu un uzturēšanu atbalsta sociālā loka izveidošana, kas, šķiet, sastāv no sociālās elites, bet patiesībā ir no tiem, kuri ir smagi strādājuši, lai ekonomiski un sociāli iekļūtu augstākajā klasē. . No šī viedokļa augstākā sabiedrība tiek saprasta kā atlīdzība par pūlēm, nevis līdzeklis sienu veidošanai starp cilvēkiem.
Augstākā sabiedrība gadu gaitā ir bijusi auglīga izklaides koncepcija. Komēdiju iestudējumos bieži tiek attēlotas plašas karikatūras, kurās redzami ņirgājoši vīrieši un sievietes, kā arī viņu nicinājums pret parastajiem cilvēkiem. Populārajās drāmās šis jēdziens bieži ir izmantots kā skaista finiera piemēri, kas slēpj lielu daļu korupcijas. Vēl citos gadījumos tas tiek attēlots kā vērtību kopums, kas galu galā glābj jauniešu dzīvību un mērķus, uzturot viņus taisnā ceļā.