Augu aizsardzības jēdziens ietver dažādu augu un ziedu sugu aizsardzību no visas pasaules. Augu resursi un citi bioloģiskās daudzveidības veidi saskaras ar draudiem, tostarp izzušanu, kas rada nepieciešamību steidzami tos saglabāt. Daži vides aizsardzības resursi un citas grupas ir veikušas pasākumus, lai aizsargātu augu dzīvotnes no briesmām. Botāniskie dārznieki ir izstrādājuši vismaz divu veidu metodes, kas saglabā augu dzīvību.
Augu saglabāšanas stratēģijas pastāv, jo tūkstošiem augu sugu visā pasaulē palīdz uzturēt dzīvību cilvēkiem un dzīvniekiem, kā arī planētai Zeme. Daži augļi un dārzeņi nāk no augiem, un augu izcelsmes sastāvdaļas vai ekstraktus var atrast medicīnā vai mājsaimniecības produktos. Augi palīdz kontrolēt ūdens apritē iesaistītos procesus, kā arī nodrošina atmosfēru ar skābekli no fotosintēzes. Viņi ir arī aizsargājuši Zemes atmosfēru no oglekļa dioksīda, kas izdalās no fosilā kurināmā. Papildus lietošanai cilvēkiem augi nodrošina arī dzīvotni un barības avotus dzīvniekiem un zivīm.
Daži eksperti atzīmē, ka augu saglabāšanas nepieciešamība rodas tāpēc, ka noteiktas cilvēka kļūdas apdraud bioloģisko daudzveidību. Pārapdzīvotība, dabas resursu un enerģijas pārmērīga izmantošana un biotopu iznīcināšana attīstībai ir apdraudējusi augu un pat dzīvnieku dzīvotnes. Piesārņojums un citi klimata pārmaiņu aspekti ir apdraudējuši arī augu dzīvotnes un resursus. Pēc ekspertu domām, šie ieradumi vai darbības turpina apdraudēt augus, kā arī planētu, tāpēc augu aizsardzības centieni cenšas mainīt šo tendenci.
Vides aizstāvji un citas grupas ir ieviesušas vairākas stratēģijas un projektus augu resursu saglabāšanai. Daži centieni ietver plašas sabiedrības izglītošanu semināros un resursu nodrošināšanu par iznīcināšanas un globālās sasilšanas ietekmi uz augiem. Botāniskie dārzi no visas pasaules piedalās augu sugu vākšanā, cenšoties tās saglabāt un aizsargāt to dabiskos biotopus. Šādas grupas piedalās biotopu atjaunošanā, kas ietver augu veģetācijas veidu atjaunošanu un uzturēšanu.
Ilgtspējīgas prakses izstrādes ziņā botāniskie dārzi un citas grupas parasti izmanto divu veidu augu aizsardzības metodes. “In situ” saglabāšana ietver rūpes par augiem uz vietas to dabiskajā vidē. In situ saglabāšana ne tikai mēģina aizsargāt augus no klimata pārmaiņām vai dzīvotņu zuduma, bet arī aizsargā pret invazīvām jeb “svešzemju” augu sugām. “Ex situ” saglabāšana izņem veselus augus vai augu paraugus no to dabiskās vides. Izmantojot šo paņēmienu, dārznieki ievieto augus sēklu bankās, audu kultūrās vai dzīvās botāniskās kolekcijās, lai pasargātu tos no apdraudējumiem.