Auskultācija ir daļa no medicīniskās pārbaudes, kurā ārsts, medmāsa vai cits aprūpes sniedzējs klausās skaņas, kas notiek ķermeņa iekšienē ar stetoskopa palīdzību. Vārds “auskultācija” ir atvasināts no latīņu valodas, kas nozīmē “klausīties”, un var paiet zināms laiks, lai iemācītos kompetenti veikt šāda veida eksāmenu. Daudzi cilvēki ir pazīstami ar šo procesu, jo tā ir ierasta daļa no vairuma fizisko izmeklējumu, kas paredzēti, lai sniegtu ārstam svarīgu informāciju par pacienta vispārējo veselības un fizisko stāvokli.
Cilvēki ir atzinuši iekšējo skaņu klausīšanās vērtību gadsimtiem ilgi, kā liecina daudzās diskusijas un senās medicīnas attēlojumi. 1800. gados franču ārsts Renē Lēns izstrādāja stetoskopu, radot revolūciju auskultācijas procesā. Stetoskops ļāva ārstiem iegūt daudz skaidrāku skaņu šī procesa laikā, un mūsdienu variantos ir iekļauti stetoskopi, kas ieraksta ārsta dzirdēto, novērš lieko troksni un ir citas funkcijas, kas uzlabo klausīšanās pieredzi.
Auskultācijas laikā var klausīties trīs dažādas ķermeņa sistēmas: sirds, plaušas un zarnas. Auskultācija var atklāt sliktas veselības pazīmes, tostarp neregulāru sirdsdarbību, šķidrumu plaušās vai zarnu aizsprostojumus. Uzmanīgs klausītājs bieži vien var noteikt ļoti specifiskus apstākļus tikai pēc skaņas, klausoties, vai nav tādas pazīmes kā noteikta veida sprakšķēšana plaušās, kas liecina par pneimoniju vai astmai raksturīgu sēkšanu.
Pārbaudes laikā ārsts var pārvietot stetoskopu, lai klausītos dažādas interesējošās jomas, un var likt pacientam dziļi elpot, aizturēt elpu vai veikt citas darbības, lai ārsts varētu dzirdēt izmaiņas izmeklējumā. Pacientiem ir svarīgi atcerēties, ka auskultācijas laikā nevajadzētu pārmērīgi kustēties, jo tas var radīt fona troksni, kas apgrūtina tādu lietu atpazīšanu, kā, piemēram, smalks sirds trokšņi. Ir arī prātīgi atturēties no runāšanas, jo stetoskops pastiprinās runu, un tas var būt sāpīgi ārstam, kā arī traucēt eksāmenu, jo ārsts vairs nevarēs dzirdēt iekšējos trokšņus pār runas skaņu.
Stažieriem medicīniskās aprūpes sniedzējiem tiek dotas daudzas iespējas praktizēt savas auskultācijas prasmes. Viņi regulāri klausās viens otru un var tikt uzaicināti uzklausīt pacientus ar “klasiskām” konkrētu slimību prezentācijām, lai viņi varētu iepazīties ar dažādajām skaņām, ko viņi var dzirdēt izmeklējumu laikā.