Autortiesību direktīva ir likumdošanas darbība, ko veic Eiropas Savienība, lai uzliktu dalībvalstīm pienākumu ievērot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām, kas pieņemts, lai novērstu bažas par autortiesībām saistībā ar internetu un citām tehnoloģijām. Direktīva tika pieņemta 2001. gadā, un vairākām dalībvalstīm bija grūtības izpildīt direktīvu, kas dažos gadījumos izraisīja tiesas prāvas, jo beidzās ieviešanas termiņš. Šis tiesību akts bija viens no vairākiem līdzīgiem tiesību aktiem, kas tika pieņemti visā pasaulē 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, lai mainītu autortiesību likuma darbības jomu, reaģējot uz jaunizveidotajām tehnoloģijām.
Autortiesību direktīvā, kas formāli pazīstama kā Direktīva 2001/29/EK par autortiesību un blakustiesību saskaņošanu informācijas sabiedrībā, ir iekļautas klauzulas, kas nosaka autortiesības, nosaka autortiesību īpašnieku tiesības un apspriež autortiesību likumu izņēmumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu godīgu izmantošanu un citas situācijas. Viens ievērojams izņēmums bija likums, kas aizliedz cilvēkus saukt pie atbildības par ar autortiesībām aizsargāta materiāla pārsūtīšanu, ļaujot interneta pakalpojumu sniedzējiem izvairīties no kriminālvajāšanas, ja to lietotāji pārkāpj autortiesību likumu un pārraida pārkāpjošo materiālu internetā.
Šajā Eiropas Savienības direktīvā ir apspriesta arī tehnoloģiju izmantošana, lai novērstu vai ierobežotu autortiesību pārkāpumus, liedzot pārdot ierīces, kas paredzētas autortiesību pārkāpšanai vai palīdz cilvēkiem pārkāpt autortiesību aizsardzību. Tas arī aizliedz tādu paņēmienu izmantošanu, kas paredzēti, lai apietu tehnoloģisko aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem, piemēram, kopēšanas aizsardzības tehnoloģiju, ko izmanto dažos kompaktdiskos un digitālajos video diskos. Šīs autortiesību direktīvas klauzulas aizsargāja tehnoloģiju, kas izstrādāta, lai aizsargātu autortiesības, un ierobežoja tādu tehnoloģiju ražošanu, izplatīšanu un izmantošanu, kas izstrādātas ar mērķi pārkāpt autortiesības.
Daži Autortiesību direktīvas aspekti izrādījās ļoti pretrunīgi. Godīgas izmantošanas aktīvisti baidījās, ka ierobežojumi ir slikti definēti, tādējādi radot situācijas, kad persona, kura likumīgi izmanto ar autortiesībām aizsargātu materiālu, var tikt sodīta par to. Kritiķi arī pauda bažas par tehnoloģiju ierobežojumiem direktīvā un mudināja atsevišķas ES dalībvalstis rūpīgi ieviest direktīvu. Tas izraisīja ievērojamu kavēšanos, jo dalībvalstis mēģināja risināt šīs problēmas.
Sabiedrības interese un izpratne par godīgas izmantošanas jautājumiem 2000. gados izraisīja vairāku organizāciju izveidi, kas strādāja, lai izplatītu informāciju par to, kā darbojas autortiesību likums, un apstrīdētu likumus, kas, šķiet, pārkāpj godīgas izmantošanas un citas tiesības. Šīs organizācijas dažkārt ir iesaistītas tiesvedībās, kas apšauba autortiesību direktīvas aspektus.