Kas ir Baltā koka varde?

Vaitas koku vardes ādas krāsa var mainīties atkarībā no ārējiem apstākļiem, sākot no olīvzaļas vai smaragda līdz pelēcīgai, zilganai vai brūnai. Dažos gadījumos šai vardei uz muguras var būt neregulāri balti plankumi. Mātītei ir balta rīkle, savukārt sugas tēviņam balss maisiņš ir pelēkā krāsā. Abiem dzimumiem ir zeltainas acis ar horizontāliem zīlītēm, atšķirībā no vertikālajām zīlītēm, kas sastopamas lielākajā daļā varžu. Taukainās krokas veido izciļņu virs katras acs.

Savvaļas plēsēji var ietvert dažus ķirzakas, putnus un čūskas. Suņi un kaķi varētu arī medīt savvaļas slapjās vardes vairāk apdzīvotās vietās. Nebrīvē baltā koku varde parasti ir izturīga pret slimībām. Tiek uzskatīts, ka šo vardi ir viegli uzturēt kā mājdzīvnieku, un nebrīvē tā dažkārt var dzīvot ilgāk par 16 gadiem.

Savvaļā slapjās vardes mēdz ēst zirnekļus vai kukaiņus, piemēram, tarakānus vai siseņus. Nebrīvē viņi parasti tiek baroti ar crickets vai miltu tārpiem. Īpašniekiem jābūt uzmanīgiem, lai nepārbarotu šo vardi, kas nebrīvē mēdz būt neaktīva, izņemot gadījumus, kad vajā tās barību. Baltās koku vardes ūdens ir jāmaina katru dienu. Šīs vardes dzīvotni ieteicams izveidot desmit galonu vai lielākā tvertnē ar drošu vāku, jo dumpām vardēm uz pirkstiem ir liels disks, kas palīdz kāpšanai.

Ja tas tiek apdraudēts, vardes tēviņš izstaro ļoti skaļu skaņu kā briesmu signālu. Šī iemesla dēļ šo vardi ieteicams turēt mierīgā vietā, prom no citiem mājdzīvniekiem. Balto koku vardi nevajadzētu ievietot terārijā kopā ar cita veida vardēm vai ar citu, ievērojami atšķirīgu vardi.

Dūmu vardes īpašniekiem ir jābūt uzmanīgiem, rīkojoties ar šo radījumu. Vardes āda izdala vieglu toksīnu, kas cilvēkiem var izraisīt ādas reakciju, kā rezultātā īpašniekiem pēc apstrādes ir jānomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni. 2005. gadā Vanderbiltas universitātē veiktajā pētījumā atklājās, ka balto koku varžu, kā arī dažu citu varžu sugu ādas izdalījumi rada peptīdus, kas var nogalināt cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) šūnas.