Kas ir baltais pelējums?

Baltais pelējums jeb sklerotīnija ir augu slimība, ko izraisa sēnīšu infekcija. Visbiežāk vaininieks ir sēne Sclerotinia sclerotiorum, taču augus inficē arī dažas citas Sclerotinia sugas. Šo slimību dažreiz sauc arī par stublāju puvi, stublāju puvi, vīti vai galvas puvi. Sēne ir visizplatītākā mērenā klimatā, lai gan tā var augt dažādās ekoloģiskās vidēs. Sclerotinia sclerotiorum ir viens no veiksmīgākajiem augu patogēniem, un tas ietekmē dažas no mūsu svarīgākajām pārtikas kultūrām.

Ar balto pelējumu var inficēties aptuveni 408 dažādas platlapju augu sugas, tostarp sojas pupiņas, saulespuķes, zemesrieksti, lēcas, aunazirņi un rapsis. Daudzas nezāles, tostarp dadzis un savvaļas sinepes, ir slimības pārnēsātāji. Sklerotīniju var ievest veselīgā kultūrā daudzos veidos. Papildus tam, ka to var izplatīt inficētās nezāles un citi augi, to var izplatīt blakus esošajās kultūrās ar augsni, vēju un apūdeņošanas ūdeni vai lietus ūdeni.

Sclerotinia sclerotiorum ir ziemošanas struktūra, ko sauc par skleroziju, kas sastāv no aizsargājošas melnas mizas, kas pārklāj gaišas krāsas medulla. Sklerotijs paliek augsnē ziemā un dīgst pavasarī, izmantojot vienu no divām metodēm. Tas var veidot mazas sēnes, kas izdala sporas gaisā, lai inficētu augus, vai arī tas var veidot micēliju, sēnes veģetatīvo daļu, kas tieši ietekmē tuvējo augu saknes.

Šī sēne ir nekrotrofisks organisms, kas nozīmē, ka tā barojas ar mirušiem vai bojājošiem audiem. Kad tas inficē augus, tas nogalina augu audus, pirms micēlijs sāk augt uz auga. Bieži sastopams infekcijas simptoms ir ar ūdeni piesūcināti plankumi uz auga, kas galu galā pārklājas ar baltu, kokvilnas slāni un kļūst mīksti un gļotaini.

No otras puses, dažiem inficētiem augiem ap pamatni veidojas sausi bojājumi, kas izraisa auga nāvi. Arī auga lapas izžūst, kļūstot dzeltenas, pēc tam brūnas, pirms tās nomirst. Augi ar balto pelējumu parasti novīst un sabrūk vai nokrīt lapas, izplatot vairāk sēnītes augsnē un izraisot blakus esošo augu inficēšanos.

Balto pelējumu ir ļoti grūti kontrolēt. Nav zināms, cik ilgi Sclerotinia sclerotiorum var saglabāties aktīva uz lauka, taču mitrums un siltums augsnē veicina tās augšanu. Dažas metodes, kā kontrolēt pelējuma izplatību, ietver sēnīšu parazītu ievadīšanu augsnē, fungicīdu lietošanu, augseku un sanitārijas metodes.