Bārbeles krūms, pazīstams arī kā piparu krūms, ir izturīgs daudzgadīgs dārza krūms, ko raksturo ērkšķains zars, dekoratīvās lapas un krāsaini augļi. Berberis ģints pārstāve, bārbele var būt gan lapkoku, gan mūžzaļa, atkarībā no šķirnes. Krūms aug daudzās dažādās pasaules daļās, tostarp Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā un Āfrikā. Bārbele tika ievesta Amerikas Savienotajās Valstīs 1800. gadu sākumā, un mūsdienās tā joprojām ir populāra ainavu augs.
Pārklāts ar pelēku, gludu mizu, bārbeles krūms katra zara locītavās veido asus muguriņas, kas veicina tā unikālo izskatu. Krūma ziedi parādās pavasarī tā zaru galos, atsevišķi vai garos, nokarenos ķekaros, kas pazīstami kā sacīkstes. Ziedi parasti ir spilgti dzeltenā līdz oranžā krāsā. Šiem pievilcīgajiem ziediem seko spilgtas krāsas ogas, kas satur auga sēklas.
Bārbele arī ražo četras līdz piecas cieši sagrupētas lapas katrā zarā ar asiem muguriņiem ap to malām. Lapu bārbeles ir pazīstamas ar savu spilgto rudens krāsu, jo lapas kļūst rozā līdz tumši sarkanai, pirms beidzot nokrīt. Lielākajā daļā šķirņu lapas augšpusē ir zaļas, bet apakšā – pelēkas. Tomēr dažām mūžzaļajām sugām lapu apakšpusē ir izcili balta krāsa, kas palielina krūma pievilcību.
Mūsdienās ir zināmas vairāk nekā 450 bārbeļu sugas, lai gan parasti tiek kultivētas tikai dažas. Dažas no populārākajām sugām ir Japānas bārbele (Berberis thunbergii) un zelta bārbele (Berberis thunbergii ‘Aurea’). Pundurbrābele krūms, mazāka japāņu bārbeles versija, kas pazīstama arī kā sārtinātais pigmejs, pēdējā laikā ir guvis popularitāti tās vieglās kopšanas un kompaktās formas dēļ.
Mājas ainavā bārbeles krūms prasa tikai minimālu aprūpi, ja tam ir piemērota augšanas vieta. Krūms vislabāk darbojas, ja audzē auglīgā, mitrā, labi drenētā augsnē, vietā, kas saņem pilnu saules gaismu. Bārbele nepieciešamības gadījumā panes daļēju ēnu, taču augs lēnāk. Atzarošana ir nepieciešama tūlīt pēc auga ziedēšanas vai ziemas beigās, pirms sākas jauna pavasara augšana, lai retinātu zarus un palielinātu vizuālo pievilcību. Regulāra mēslošana augšanas sezonā un laistīšana vasaras sausuma laikā nodrošinās bārbelei turpmākus panākumus dārzā.
Lai gan bārbeļu krūmi ir visaugstāk novērtēti to dekoratīvās vērtības dēļ, tos var izmantot arī kulinārijas, ārstniecības un sadzīves vajadzībām. Krūmu ogas ir ēdamas un satur bagātīgas C vitamīna rezerves, lai gan lapu un zaru asās muguriņas apgrūtina ražas novākšanu. Dažās pasaules daļās bārbeles izmanto ievārījumu, želeju un konservu pagatavošanai. Pa šķipsniņai tās var izmantot receptēs kā dzērveņu vai mežrozīšu gurnu aizstājēju.
Bārbeles krūmam ir medicīniskas lietošanas vēsture, kas aizsākās tūkstošiem gadu. Indijas tautas medicīnā ogas lieto caurejas un kuņģa darbības traucējumu ārstēšanai, apetītes palielināšanai, drudža mazināšanai, možuma un vispārējās labsajūtas veicināšanai. Bārbeles ekstrakts ir mūsdienīgi izmantots, lai ārstētu ādas slimības, piemēram, psoriāzi, kā arī atvieglotu urīnceļu, kuņģa-zarnu trakta un elpceļu iekaisumus. Kā ārstniecības augs bārbele ir pieejama dažādās formās, tostarp kapsulās, ekstraktos, tinktūrās un ziedēs lokālai lietošanai.