Bezgalīgā pērtiķa teorēma ir teorēma, kas liek domāt, ka, noliekot hipotētisku pērtiķi rakstāmmašīnas priekšā uz bezgalīgu laika periodu, mērkaķis galu galā ģenerēs visus Viljama Šekspīra darbus. Uz šo teoriju bieži atsaucas populārajā kultūrā, un daži matemātiķi pat ir mēģinājuši analizēt, lai noteiktu, vai teorija ir patiesa. Pēc viņu aprēķiniem, Šekspīram nav jābaidās par savu reputāciju; šāda notikuma iespējamība ir ļoti, ļoti tuvu nullei.
Jūs varat dzirdēt bezgalīgā pērtiķa teorēmu, kas izteikta vairākos veidos. Piemēram, cilvēki var teikt, ka pērtiķu skaits ir bezgalīgs un laika periods nav noteikts. Šekspīrs var arī tikt aizstāts ar citiem ievērojamiem autoriem. Ideja ir uzburt smieklīgu ainu, kurā simians bez redzama iemesla dauzās pa rakstāmmašīnām un faktiski rada kaut ko pārsteidzošu.
Biologi, kas specializējas primātos, ir norādījuši, ka bezgalīgā pērtiķa teorēmai ir vairāki trūkumi, jo iesaistītais pērtiķis vai pērtiķi tikpat labi sasit tastatūru ar akmeni vai urinē uz tās. Pērtiķi, kuriem ir dotas rakstāmmašīnas un tastatūras, parasti ir radījuši darbus, kas sastāv tikai no viena burta, un daži blakus esošie burti ir iemesti variācijai, kas ilustrē faktu, ka pērtiķi patiesībā nevar rakstīt nejauši.
Ja nomaināt pērtiķi uz nejaušas izvades ierīci, šī notikuma iespējamība ir lielāka, lai gan ne pārāk liela. Viljams Šekspīrs ir īpaši slikts piemērs, jo viņa darbs bija ārkārtīgi ražīgs, un ir nedaudz absurdi domāt, ka tos varētu radīt pilnīgi nejauši. Tomēr, ja jums ir bezgalība, ar ko strādāt, var notikt jebkas, un, ja ir kāda lieta par varbūtību, tad varbūtība var būt ļoti neparedzama.
Daži cilvēki, kritizējot evolūciju, izmanto bezgalīgo pērtiķu teorēmu, liekot domāt, ka varbūtības matemātika neatbalsta dzīvības attīstību uz Zemes, nemaz nerunājot par evolūciju, un tāpēc noteikti bija iesaistīta Dieva roka. Varat arī dzirdēt atsauces uz šo teoriju kritiskos grāmatu apskatos, kas liek domāt, ka pērtiķu grupai būtu izdevies labāk nekā vājam autoram.