Biznesa informācija ir jebkāda veida fakti, skaitļi, stāstījums vai informācija par uzņēmuma darbību. Tas ietver materiālus, ko ģenerējis pats uzņēmums un ārējie reportieri vai analītiķi. Visizplatītākais publiski pieejamās biznesa informācijas veids ir tirgus izpēte. Tas ietver uzņēmumu publiskoto finanšu un darbības informāciju un šīs informācijas ietekmes analīzi, ko veic uzņēmējdarbības un investīciju eksperti.
Publiskām sabiedrībām saskaņā ar likumu katru gadu ir jāsniedz informācija par finansēm un darbību, lai akcionāri un potenciālie investori būtu informēti par uzņēmuma lietām. Korporācijas parasti publicē gada pārskatu par savu darbību gada laikā, dara pieejamus pārskatīšanai savus revidētos finanšu pārskatus un izlaiž dažāda veida mārketinga materiālus un periodiskas publikācijas, kas atbalsta darbības. Šīs sistemātiskās faktu un skaitļu izlaides veido vēsturisku ierakstu par korporācijas darbību laika gaitā un veido pamata biznesa informācijas kopumu, ko sabiedrība izmanto, lai apspriestu un analizētu nozari.
Atsevišķu korporāciju ģenerētā biznesa informācija kopumā ir pamatmateriāls, ko eksperti izmanto, lai izdarītu secinājumus par tirgiem un ekonomiku. Investīciju speciālisti to pārskata, lai veiktu salīdzinošus novērtējumus par vienas korporācijas darbību salīdzinājumā ar citu, lai viņi varētu veidot stratēģijas un sniegt ieteikumus. Ziņu plašsaziņas līdzekļi atsaucas arī uz informāciju, ko sniedz korporācijas, lai veicinātu savus ziņojumus. Šāda korporāciju regulāri nodrošinātā materiāla izmantošana rada cita līmeņa biznesa informāciju, ko ārēji ģenerē trešās puses.
Cits biznesa informācijas veids ir konkurētspējīga informācija. Šāda veida informācija ir īpaši svarīga privātu uzņēmumu kontekstā. Tā kā šie uzņēmumi netirgo savas akcijas publiskajās biržās, tiem nav jāievēro publisko pārskatu sniegšanas noteikumi. Nav viegli noskaidrot šo uzņēmumu finansiālo stāvokli, darbības stāvokli vai nākotnes plānus. Pastāv vesela nozare, lai iegūtu informāciju par privātiem uzņēmumiem konkurentiem un citiem, kam nepieciešams analizēt vai veikt tirgus salīdzinošo novērtēšanu.
Uzņēmumi, kas nodarbojas ar privāto uzņēmumu konkurences izlūkošanu, parasti iegūst informāciju par uzņēmējdarbību no publiskiem pieteikumiem, piemēram, tiesas procesiem un patentu pieteikumiem, kā arī no tangenciāliem avotiem, piemēram, baumām un intervijām ar iepriekšējiem darbiniekiem. Valsts korporācijas izmanto arī konkurences izlūkošanas informāciju, taču liela daļa no tām tiek ģenerēta uzņēmuma iekšienē kā daļa no stratēģiskās plānošanas procesa. Korporatīvajā kontekstā konkurences izlūkošana ir mazāk pētnieciska, jo liela daļa informācijas jau ir daļa no publiskā domēna.
SmartAsset.