Braukšana reibumā attiecas uz transportlīdzekļa vadīšanu pēc pārmērīga alkohola vai citu nelegālu narkotiku lietošanas. Braukšana reibumā, saukta arī par DUI, braukšana reibumā vai DWI, ir nelikumīga, jo tā ir bīstama un var palielināt autoavāriju iespējamību. Personai, kas atzīta par vainīgu DUI, var tikt piemērots kriminālsods.
Gandrīz katrā valstī ir noteikta veida DUI vai DWI likumi, lai gan šie likumi atšķiras atkarībā no jurisdikcijas. Likumi ir izstrādāti, lai novērstu uzvedību, kas var kaitēt citiem vadītājiem. Tādējādi tie ir sabiedrības drošības un veselības aizsardzības likumi.
Vairumā gadījumu braukšana reibumā attiecas tikai uz alkoholu un nelegālajām narkotikām. Persona, kura lieto legālos recepšu medikamentus un vada transportlīdzekli, parasti netiek atzīta par vainīgu transportlīdzekļa vadīšanā reibumā, ja vien narkotikas nav tikušas ļaunprātīgi izmantotas vai, piemēram, tā īpaši aizliedza vadīt transportlīdzekli.
Tiesību aktos, kas aizliedz DUI vai DWI, ir noteikti narkotiku vai alkohola sliekšņa līmeņi, kam jābūt personas sistēmā, lai viņu varētu atzīt par vainīgu nodarījuma izdarīšanā. Piemēram, lai ASV atzītu par vainīgu transportlīdzekļa vadīšanā alkohola reibumā, cilvēka alkohola līmenim asinīs (BAC) ir jābūt 08 vai augstākam. Tomēr personu, kas jaunāka par dzeršanas vecumu, var atzīt par vainīgu DUI, ja viņai vispār ir BAC, jo viņam nav likumīgi atļauts dzert.
Parasti aizliegto vielu līmeņi tiek noteikti, jo tie ir līmeņi, kuros cilvēka refleksi tiek kavēti. Aizsardzība pret negadījumiem, ko izraisa kavēti refleksi vai ietekmētas spriešanas prasmes, ir viens no galvenajiem DUI likumu pastāvēšanas iemesliem. Runājot par nelegālajām narkotikām, dažās jurisdikcijās pietiek ar pierādījumiem par jebkādu narkotiku daudzumu, lai pasliktinātu spriedumu.
DUI likumus parasti īsteno policijas amatpersonas. Ja policists uzskata, ka persona brauc reibumā, pamatojoties uz netiešiem pierādījumiem, piemēram, automašīnai aust vai cita veida neparasta vai neparasta uzvedība, policists var pievilkt vadītāju. Pēc tam autovadītājam var nākties pakļauties virknei atturības pārbaužu, piemēram, alkometru, lai noteiktu alkohola saturu asinīs. Ja cilvēks iekļūst avārijā, viņam var tikt pārbaudītas arī asinis, lai noteiktu, vai viņš tobrīd nav bijis alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
Sodi par braukšanu reibumā atšķiras atkarībā no valsts un uzvedības veida. Licences vai naudas soda zaudēšana ir izplatīta parādība. Dažos gadījumos ir piemērots cietumsods un pat kriminālsankcijas.