Bric-a-brac, dažreiz arī rakstīts Bric-à-Bac, ir sens apzīmējums dekoratīviem priekšmetiem vai ornamentiem. Šis termins vairs netiek daudz lietots, jo šos priekšmetus biežāk dēvē par kolekcionējamiem priekšmetiem vai knick knacks.
Bric-a-brac definīcija gadu gaitā ir mainījusies. Viktorijas laikmetā dažādu ornamentu kolekcijas bieži tika izliktas ap māju, piemēram, uz mantijas, plauktos un dekoratīvos ziņkārīgos skapjos. Populāri ķieģeļu-a-brac priekšmeti, kurus mēs mūsdienās parasti uzskatām par iemaņām, ir: mazas vāzes, figūriņas, dekoratīvas tējas krūzes un citi nelieli ornamenti.
Galvenā atšķirība starp toreizējo un tagadējo ir vērtība, kas tai tiek piešķirta. Kamēr niķi mūsdienās parasti tiek uzskatīti par vieglprātīgiem vai nevērtīgiem, Viktorijas laikmetā tās tika uzskatītas par vērtīgām un vērtīgām. Piemēram, 1882. gadā The New York Times publicētajā rakstā bric-a-brac ir definēts kā “mākslas objekti”. Definīcijai seko vairāku ļoti vērtīgu senlietu kolekciju apraksti.
Pētījums par termina franču pamatojumu arī norāda, kā nozīme ir mainījusies. Termins bric-à-brac cēlies no à bric et à brac — senas franču frāzes, kas nozīmē “nejauši, jebkurā senā veidā”. Šim vecajam teicienam nav nekādas vērtības. Tomēr šis teiciens datēts ar aptuveni 1840. gadu un vairs netiek plaši izmantots. Mūsdienīgāka franču frāze à bric et à brac attiecas uz kādu, kurš pārdod muļķīgas lietas, piemēram, vecu aparatūru — nejaušas preces, kas nav īpaši vērtīgas.
Pat ja mūsdienās tiek uzskatīts, ka ķieģeļiem ir maza vērtība, cilvēki to joprojām ir populāri kolekcionēt. Tāpat kā Viktorijas laikos, ķieģeļus bieži glabā plauktos un skapjos. Daudziem cilvēkiem, kas vāc ķieģeļus, durvīs bieži ir skapji ar stikla rūtīm, ko sauc par skapjiem vai porcelāna skapjiem, kas parāda rotājumus, vienlaikus pasargājot tos no putekļiem.