Labprātīga atgūšana ir situācija, kurā parādnieks piekrīt atdot kreditoram īpašumu, par kuru viņš joprojām ir parādā. Šāda situācija var rasties, ja persona kavējas veikt maksājumus par īpašumu, kas izmantots kā kredīta ķīla. Šādā gadījumā parādnieks var vienoties atdot īpašumu kreditoram, nevis likt kreditoram veikt piespiedu atsavināšanu. Piemēram, persona, kurai ir nokavēts automašīnas kredīts, var izvēlēties brīvprātīgu atgūšanu.
Kad persona ņem nodrošināto aizdevumu, kreditoram parasti ir tiesības arestēt aizdevumam izmantoto nodrošinājumu. Parasti kreditori dod parādniekiem ievērojamu laiku, lai saņemtu savus rēķinus, pirms viņi sāk atgūšanas procedūru. Tomēr, tiklīdz kļūst skaidrs, ka parādnieks nevar vai nevēlas maksāt, viņi bieži nosūta atgūšanas aģentu, lai atņemtu īpašumu no parādnieka. Piemēram, ja attiecīgais īpašums ir automašīna, atsavināšanas aģents var aizvilkt parādnieka automašīnu. Dažkārt parādnieki nolemj brīvprātīgi nodot īpašumu, lai izvairītos no šī procesa, un pēc tam notikumu sauc par brīvprātīgu atgūšanu.
Diemžēl brīvprātīga atgūšana parasti neaizsargā parādnieka kredītvēsturi. Vairumā gadījumu gan brīvprātīga, gan piespiedu atgūšana rada negatīvas atzīmes personas kredītvēstures pārskatā. Faktiski jebkura veida atgūšana var pazemināt personas kredītreitingu un palikt viņa ziņojumā vairākus gadus.
Neskatoties uz to, ka brīvprātīga atgūšana, visticamāk, nepaliks personas kredītvēstures pārskats neskarts, ir daži iemesli, kāpēc persona varētu izvēlēties brīvprātīgi nodot īpašumu. Sākotnēji izmaksas, kas saistītas ar regulāru atgūšanu, bieži vien ir lielākas nekā izmaksas, kas saistītas ar brīvprātīgu atgūšanu. Tā kā atgūšanas izmaksas var tikt pieskaitītas parādnieka kopējam parādam, priekšroka var tikt dota brīvprātīgai atgūšanai. Turklāt dažiem cilvēkiem brīvprātīga īpašuma atgūšana var šķist mazāk stresa, jo viņu īpašums netiks izņemts tad, kad viņi to vismazāk gaida, un pastāv mazāks risks, ka apkaunojoša atgūšana notiks draugu vai kaimiņu priekšā.
Parādniekam organizējot labprātīgu atsavināšanu, parasti tiek plānota attiecīgā īpašuma atdošana. Parādnieks un kreditors var vienoties par mantas atdošanas datumu, laiku un vietu. Bieži vien kreditors turpina pārdot atgūto īpašumu un mēģina piedzīt no parādnieka parāda atlikumu, atskaitot no pārdošanas saņemto naudu.