Brūču apūdeņošana ir procedūra, ko veselības aprūpes darbinieki izmanto, lai noņemtu gružus no brūcēm un mitrinātu bojātos audus. Vairumā gadījumu apūdeņošana notiek, ja pastāvīgs tīrīšanas šķīduma padeve ieplūst pāri atvērtai brūcei vai tajā ieplūst, bet nelielas traumas noslaucīšanu ar ūdeni vai antiseptisku līdzekli var saukt arī par brūces apūdeņošanu. Veselības aprūpes speciālisti parasti apūdeņo lielāko daļu audu brūču veidu, īpašu uzsvaru liekot uz dziļu brūču vai punkciju, smagu apdegumu un traumu, kas var izraisīt infekciju, attīrīšanu. Atkarībā no traumas veida un smaguma pakāpes klīniskās apūdeņošanas laikā var izmantot vairākas metodes un risinājumus.
Efektīvās brūču apūdeņošanas procedūrās ir svarīgi izvēlēties pareizo tīrīšanas līdzekli. Medicīniskā literatūra liecina, ka pieņemami ir netoksiski, caurspīdīgi, viegli sterilizējami un lēti risinājumi. Lai ievērotu šos ieteikumus, veselības aprūpes speciālisti parasti izvēlas vienkāršus sāls šķīdumus vai sterilizētu ūdeni. Situācijās, kad nav pieejami sterili risinājumi, aprūpētāji var aizstāt tīru dzeramo ūdeni. Dažos klīniskos apstākļos medicīnas darbinieki var izmantot arī komerciālus pretmikrobu tīrīšanas līdzekļus, kas satur povidonjodu vai ūdeņraža peroksīdu, lai noņemtu noteikta veida baktērijas un cīnītos pret patogēniem, piemēram, Staphylococcus aureus.
Brūču apūdeņošanai ir pieejamas daudzas piegādes sistēmas, lai gan ārsti un medmāsas bieži izmanto vienkāršus priekšmetus, piemēram, spuldzes un virzuļa šļirces vai piekārtus fizioloģiskā šķīduma maisiņus, kuriem ir pievienotas caurules. Citas bieži izmantotās piegādes metodes ietver virpuļvannas maisītājus un sprauslas, spiediena tvertnes un impulsa skalošanas ierīces. Brūcēm, kurām nepieciešama nepārtraukta apūdeņošana, darbosies jebkura ierīce, kas nodrošina pastāvīgu un konsekventu šķīduma plūsmu, taču dažas smagas traumas vislabāk var reaģēt uz periodiskiem tīrīšanas līdzekļa impulsiem. Šādos gadījumos ārsti parasti vēršas pie spiediena tvertnes vai, biežāk, pulsējošās skalošanas apūdeņošanas metodēm.
Tāpat kā pareizā risinājuma izvēle, pareiza šķidruma spiediena sasniegšana ir svarīgs faktors efektīvai brūču apūdeņošanai. Šo spiedienu mēra mārciņās uz kvadrātcollu (PSI) vai kilogramu-spēku uz kvadrātcentimetru (kgf/cm2). Augstspiediena apstrāde 35–70 PSI (2.46–4.92 kgf/cm2) ir noderīga, lai no akūtām brūcēm noņemtu nekrotiskos audus un netīrumus vai gružu daļiņas, taču lielākā daļa ārstu izvēlas izmantot zemāku spiedienu 1–15 PSI (0.07–1.23). kgf/cm2).
Ar augstāku spiedienu palielinās infekcijas risks, ko izraisa šķidruma plūsma, kas baktērijas iespiež dziļāk brūcē. Augsts spiediens var izraisīt arī papildu bojājumus pacienta ievainotajiem audiem un var pat sabojāt kaulus traumas tiešā tuvumā. Izšļakstīšanās risks, kas var izplatīt baktērijas uz tuvējām virsmām vai cilvēkiem, palielinās ikreiz, kad brūču apūdeņošanai tiek izmantota augsta spiediena padeves metode.