Brūču želeja ir viens no vairākiem pirmās palīdzības produktu veidiem, kas paredzēti, lai palīdzētu paātrināt ķermeņa sadzīšanu, ja runa ir par plēstām brūcēm, nelieliem griezumiem un skrāpējumiem un pat noteiktiem ķirurģiskiem iegriezumiem. Daži pat nodrošina tūlītēju sāpju mazināšanu un nomierināšanu uz vietas. Lielāko daļu laika tos lieto kopā ar marli vai citiem pārsējiem. To galvenais uzdevums ir palīdzēt aizsargāt brūci tās dzīšanas laikā, kas padara tos nedaudz atšķirīgus no ādas līmēšanas produktiem, ko bieži izmanto lielās operācijās vai nopietnās brūcēs, lai aizstātu šuves. Gēli parasti nespēj aizvērt ādu, taču tie spēj palīdzēt aizsargāt ievainotos audus un piegādāt ātri, viegli uzsūcas medikamentus, tīrīšanas līdzekļus un citas uzturvielas, kas nepieciešamas ādas atjaunošanai. Tie var būt noderīgi arī, ja runa ir par amortizāciju un zonas aizsardzību, jo ķermenis strādā, lai atjaunotu zaudēto. Vairumā vietu tirgū parasti ir vairāki dažādi brūču želejas veidi. Daži, īpaši visvieglākie, ir pieejami aptiekās un aptiekās, parasti pie pārsējiem un pirmās palīdzības piederumiem. Citi, tostarp lielākā daļa ar pievienotiem medikamentiem, biežāk ir pieejami tikai no ārsta vai slimnīcas.
Pamatkoncepcija
Cilvēki visu laiku gūst nelielas ādas traumas un dažādu iemeslu dēļ. Ķermenis parasti ir labi pielāgojies paša dziedināšanai, taču tas var aizņemt un bieži vien aizņem kādu laiku. Noteiktām brūcēm, īpaši tām, kas atrodas bieži lietotās vietās, piemēram, elkoņos vai ceļgalos, vai kuras personīgās aktivitātes vai dzīvesveida dēļ nevar noturēt nekustīgi un aizsargātas, savlaicīga sadzīšana ir lielāks izaicinājums. Šādos apstākļos bieži vien ir vēlama īpašas formulas želeja. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt papildu amortizāciju un aizsardzību, kā arī dot ķermenim mazliet vietas un palīdzību, lai tas pats sevi dziedinātu.
Pirmie ieraksti par želejas lietošanu brūcēm ir datēti ar 1750. gadu pirms mūsu ēras, kad alvejas želeja, kas iegūta no alvejas auga lapām, tika izmantota lokālu brūču, punkciju, apdegumu un apsaldējumu ārstēšanai; alveju pat izmantoja, lai ārstētu dažas hroniskas brūces, ko izraisīja diabētiskās čūlas. Medus gadsimtiem ilgi ir bijis arī populārs tautas līdzeklis pret nelielām plēstām brūcēm. Gelu joprojām bieži izmanto daudzās vietās kā līdzekli, lai ārstētu tādas lietas kā saules apdegumi. Mūsdienu gēli biežāk ir ķīmiski iegūti un racionalizēti, un vairumā vietu sāka ienākt tirgos pagājušā gadsimta 1960. gadu vidū. Tas, kas sākās kā vienkārša aizsargājoša želeja, mūsdienās ir kļuvis par dažādu produktu klāstu ar medikamentiem un lokāliem līdzekļiem, kas var palīdzēt dažādos veidos.
Kā un kāpēc tas darbojas
Pamatlīmenī gēls darbojas, amortizējot brūci un nodrošinot barjeru pret ārēju piesārņojumu. Daudzi gēli satur arī sāpju mazinošu elementu, kas var padarīt ievainoto pacientu ērtāku. Dažreiz želejas satur pat dzesēšanas vai sildīšanas īpašības, lai vēl vairāk nomierinātu sāpīgu traumu. Lielākā daļa produktu ir arī paredzēti, lai “attīrītu” vai notīrītu arī brūci, un parasti pēc uzklāšanas tiem ir nepieciešams pārsējs. Uzklāšanai parasti ir arī papildu priekšrocība, atvieglojot pārsēju vieglu noņemšanu, nesabojājot pamatā esošos audus, kā tas var notikt ar marles saiti.
Iestatījumi un biežie lietojumi
Vairumā gadījumu brūces var klasificēt kā “sausas” vai “slapjas”. Sausās brūces ietver kreveles vai skrāpējumus, un tās sauc par “sausām”, jo parasti tajās nav daudz asiņu vai citu šķidrumu. Lai gan želejas var izmantot šāda veida traumām, tās ne vienmēr spēj paveikt daudz vairāk, nekā organisms jau dara pats. Gēli parasti ir izgatavoti no aptuveni 50% ūdens un var palīdzēt atbrīvot mitrumu, taču tas var būt noderīgi un var padarīt cilvēkus ērtākus.
Pat tomēr mitrās brūces parasti ir vieta, kur šie gēli bieži tiek uzskatīti par visnoderīgākajiem. Tās ir brūces, kas aktīvi asiņo vai no kurām izplūst šķidrums, piemēram, strutas. Gēli nodrošina brīvu ūdens un skābekļa plūsmu un novērš šķidruma uzkrāšanos uz brūces virsmas; tie var arī absorbēt līdz pat divreiz svaram lieko šķidrumu. Tas palīdz atjaunot līdzsvaru un paātrina šūnu atjaunošanos, kā rezultātā ievērojami uzlabojās brūces, kuras bija grūti dziedēt pirms sintētisko želeju izgudrošanas.
Izmantot Mājās
Mājās lietojamos brūču želejas var lietot bez receptes, lai ārstētu nelielus griezumus un nobrāzumus. Tie parasti ir saspiežamās tūbiņās vai aerosola aplikatoros, un tos parasti ir viegli uzklāt. Kad brūce ir iztīrīta, lielākā daļa želeju ir atkārtoti jāuzklāj vienu vai divas reizes dienā. Nopietnāku brūču gadījumā jākonsultējas ar ārstu. Ir pieejami daudzi gēli dažādu smagāku traumu ārstēšanai, lai gan daudzi no tiem ir jāpasūta vai jāparaksta ārstam.