Bufons ir muļķis. Šis termins tiek lietots gan, lai aprakstītu uzjautrinošus, bet izklaidējošus muļķus, piemēram, klaunus, gan cilvēkus, kuri publiski dara par muļķīgiem, piemēram, nepieklājīgi ierēdņi. Šis termins tiek lietots arī vispārīgāk, lai aprakstītu kādu, kurš ir muļķīgs vai neveikls. Vispārīgi runājot, šo terminu neuzskata par papildinošu, ja vien viņš nav profesionāls klauns vai āksts.
Šis termins angļu valodā ir lietots vismaz kopš 1549. gada, un tas, iespējams, ir aizgūts no vecfranču valodas. Franči šo vārdu patiesībā pārņēma no itāļiem, kuri jestru sauca par ķekaru, vārdu, kas atvasināts no buffare, vārda, kas nozīmē “uzpūst čekus”. Tiek uzskatīts, ka Buffare pēc izcelsmes ir imitējoša. Katrā ziņā angļiem, kā arī daudzām citām Eiropas tautām, viduslaikos bija galma jestri, bufoni un klauni, kas izklaidēja cilvēkus ar savām dēkām.
Klauna vai jestra izpratnē bufons ir profesionāla izklaidētāja forma. Buffoni viduslaikos bieži valkāja spilgtas krāsas, košus apģērbus un spēlēja mūzikas instrumentus, piedāvājot fizisku komēdiju un verbālu asprātību. Buffoni bieži nēsāja izsmietus scepterus un valkāja cepures ar zvaniņiem, kas atdarināja kroņus, padarot viņus par vienīgajiem cilvēkiem tiesā, kas varēja izjokot monarhu pat netieši.
Buffona loma patiesībā varētu būt diezgan bīstama. Bija paredzēts, ka buffoni uzjautrinās tiesu, taču viņiem bija jānoiet smalka robeža starp uzjautrinošu un aizskarošu. Daži monarhi gaidīja, ka viņu tā sauktie “muļķi” patiešām būs asi, asprātīgi un politiski, un ķeburi dažreiz bija vienīgie, kas bija pietiekami drosmīgi, lai izteiktu kritiskus komentārus par karaļvalsts stāvokli. Laika gaitā jestrus tika pakāpeniski izbeigts, mainoties tendencēm karaliskajos galmos, lai gan mūsdienās daudzās valodās ir sastopami tādi vārdi kā “jestri”, “muļķis” un “bufons”.
Mūsdienu izpratnē vairums cilvēku lieto vārdu “buffoon”, lai atsauktos uz kādu, kurš izskatās pēc idiota. Publisku personu var saukt par blēņu, ja viņš vai viņa izklaidējas, un pasauli var izmantot arī, lai aprakstītu kādu, kurš ir ārkārtīgi sociāli neveikls. Gan fiziska, gan verbāla paslīdēšana var novest pie tā, ka kāds var tikt apzīmēts kā “būķis”. Mūsdienu Francijā daži klauni un izklaidētāji sevi apzīmē kā bufonus, atsaucoties uz vārda pirmo nozīmi.