Bulloza impetigo ir ādas infekcija, ko raksturo lielu ar šķidrumu pildītu blisteru klātbūtne. Šo infekciju var ārstēt ar antibiotikām, lai iznīcinātu baktērijas, kas to izraisa. Cilvēkiem, kas jaunāki par diviem gadiem, ir lielāka iespēja attīstīt bullozu impetigo, un šo stāvokli var ārstēt pediatrs, ģimenes ārsts vai dermatologs. Ir svarīgi apzināties, ka visi impetigo veidi ir ļoti lipīgi.
Šo infekciju parasti izraisa Staphylococcus baktērijas, lai gan dažreiz ir iesaistīti streptokoki. Baktērijas bieži tiek ievadītas esošā kairinājuma dēļ, piemēram, reakcijas uz ādas krēmu, saules apdegumiem vai autiņbiksīšu izsitumiem. Izveidojas lieli pūslīši, kas piepildīti ar dzidru šķidrumu, galu galā kļūst duļķains un pēc tam pārplīst, atstājot garozu. Pacients var arī justies noguris un drudzis. Dažreiz attīstās caureja.
Būlozi impetigo tulznas bieži tiek novēroti uz sejas un ekstremitātēm. Kamēr pūslīši atrodas, tie var būt sāpīgi vai niezoši. Kad tie pārsprāgst, pacientam parasti ir niezoša, sarkana āda. Jāizvairās no tulznu plūkšanas, jo tas var izraisīt infekcijas izplatīšanos. Turklāt tas pakļauj pacientu dziļākas infekcijas riskam un rētas, ko izraisa skrāpējumi.
Sākotnējās stadijās ar antibiotiku krēmu var pietikt, lai iznīcinātu baktērijas un novērstu infekciju. Progresīvākos gadījumos var būt nepieciešamas perorālas zāles. Ārsts var novērtēt pacienta bulloza impetigo gadījumu, lai noteiktu, kura ārstēšana būtu piemērotāka. Var ieteikt arī veikt pasākumus, lai pacientam justos ērti, piemēram, izmantot siltas kompreses vai lietot pretiekaisuma līdzekli.
Var paiet vairākas nedēļas, līdz bullozais impetigo pilnībā izzūd. Kamēr čūlas dzīst, pacientam jāatgādina, ka jāizvairās no tām rīkoties un jāsamazina kontakts ar citiem cilvēkiem, lai samazinātu baktēriju pārnešanas risku. Ja tulznas atrodas vietā, ko saspiež apģērbs, lai mazinātu spiedienu, var būt ieteicams tās pārsiet vai valkāt brīvus apģērbus, piemēram, savelkamās bikses, nevis gumijas.
Bulloza un citu impetigo formu profilaksi var veicināt, ievērojot labu higiēnu. Ķermeņa tīrības uzturēšana samazina risku, ka baktērijas varēs kolonizēties. Ādas kairinājums, griezumi un skrāpējumi ir jātur tīri un rūpīgi jāuzrauga, vai nav infekcijas pazīmju. Tomēr pat ar vislabāko profilaktisko aprūpi dažkārt noturīgās staph baktērijas izdodas nostiprināties. Vērojot agrīnas impetigo un citu infekciju pazīmes, tiek nodrošināta agrīnas iejaukšanās iespēja.