Kas ir centrālā tīklenes artērija?

Acs dibens ir vienīgais ķermeņa apvidus, kur ārsts caur zīlīti var tieši ieraudzīt dzīvas artērijas un vēnas, neko neiegriežot. Tieši tāpēc acs dibena apskate jau sen ir kļuvusi par vispārēju asinsvadu stāvokļa izmeklējumu, nevis tikai par redzes pārbaudi.

Ilgstoši paaugstināta asinsspiediena gadījumā artēriju sieniņas kļūst biezākas, to gaisma sašaurinās un vietās, kur artērija pārkrusto vēnu, tā vēnu saspiež. Cukura diabēta gadījumā redzamas sīkas asinsizplūduma un tūskas pazīmes. Paaugstināts spiediens galvaskausā izpaužas ar redzes nerva diska malas izplūšanu.

Šo pazīmju vērtība ir tā, ka tās parādās agrāk, nekā cilvēks kaut ko sajūt. Redzes pārbaude tādējādi nereti ir pirmā vieta, kur tiek pamanīta vispārēja asinsvadu slimība.

Centrālās tīklenes artērijas nosprostojums izpaužas ļoti raksturīgi: pēkšņs, pilnīgi nesāpīgs redzes zudums vienā acī, bieži dažu sekunžu laikā. Sāpju trūkums maldina, un cilvēki dažkārt gaida, cerot, ka pāries.

Cēlonis parasti ir trombs vai holesterīna gabaliņš, kas atnācis no miega artērijas aplikuma vai no sirds, retāk asinsvada iekaisums. Acs dibenā tīklene kļūst bāla un pietūkusi, bet dzeltenā plankuma vidus, kuru baro dzīslene no apakšas, saglabā savu sarkano krāsu, un rodas tā sauktais ķiršsarkanais plankums.

Šis stāvoklis pēc būtības ir insults, tikai acī. Tāpēc rīcība ir tāda pati kā insulta gadījumā: nekavējoties jāzvana neatliekamajai palīdzībai, nevis jāpiesakās pie acu ārsta nākamajā nedēļā. Pat ja redze neatgriežas, izmeklēšana ir obligāta, jo nākamais trombs no tā paša avota var aizceļot uz smadzenēm.

Brīdinājuma zīme, kas nereti ir jau iepriekš, ir īslaicīgs, dažas minūtes ilgs redzes aptumšojums vienā acī, it kā priekšā nolaistos aizkars. Arī tas prasa steidzamu izmeklēšanu. Gados vecākiem cilvēkiem, īpaši ja vienlaikus ir deniņu sāpes, sāpes košļājot un vispārējs nespēks, jādomā par lielo artēriju iekaisumu, kura gadījumā ārstēšanas aizkavēšanās apdraud arī otru aci. Ar šiem stāvokļiem nodarbojas oftalmologs un neirologs kopā.

Centrālajai tīklenes artērijai blakus, tajā pašā redzes nervā, iet centrālā tīklenes vēna. To nosprostojumi izskatās un noris pavisam citādi.

Artērijas nosprostojuma gadījumā redze zūd zibenīgi un acs dibens ir bāls. Vēnas nosprostojuma gadījumā redze parasti pasliktinās pakāpeniski, stundās vai dienās, bieži no rīta pēc pamošanās, un acs dibenā ir plaši asinsizplūdumi, izlocītas vēnas un tūska.

Ir arī svarīga anatomiska īpatnība. Daļai cilvēku papildus pastāv neliela cilioretinālā artērija, kas nāk no dzīslenes asinsapgādes sistēmas un baro tieši asākās redzes apvidu. Šādiem cilvēkiem centrālās artērijas nosprostojuma gadījumā centrālā redze var daļēji saglabāties, kamēr perifērā zūd. Tā nav nekāda nopelna lieta, bet vienkārši iedzimta asinsvadu varianta veiksme.

Fotoreceptori ir vieni no enerģētiski rijīgākajiem neironiem organismā, jo tiem nepārtraukti jāatjauno gaismjutīgais pigments un jāuztur jonu plūsma pat tumsā. Apgādāt tos ar parastu kapilāru tīklu tīklenes iekšienē nebūtu iespējams, nezaudējot attēla skaidrību: asinsvadi mestu ēnu tieši uz gaismjutīgā slāņa.

Risinājums ir apgāde no otras puses. Dzīslene zem tīklenes veido ļoti blīvu un ātru asins plūsmu, un skābeklis līdz fotoreceptoriem nonāk difūzijas ceļā. Tāpēc pati gaismjutīgā virsma paliek tīra.

Tas arī izskaidro, kāpēc dzeltenā plankuma pašā centrā vispār nav asinsvadu un kāpēc atsevišķas tīklenes slimības skar tieši šo bezasinsvadu zonu. Acs uzbūve šeit ir kompromiss starp diviem pretrunīgiem uzdevumiem: barot ļoti prasīgus neironus un vienlaikus netraucēt gaismai.