Ciprofloksacīns ir antibiotika, ko lieto dažu bakteriālu infekciju ārstēšanai. Tā ir viena no vairākām zālēm, kas pieder antibiotiku grupai, ko sauc par fluorhinoloniem. Tie iedarbojas uz baktēriju DNS, pārtraucot to vairošanās veidu. Ciprofloksacīns, kas pazīstams arī ar citiem nosaukumiem, piemēram, Cipro, var būt ļoti efektīvs, taču to parasti lieto tikai tad, ja citas antibiotikas nedarbojas vai nevar darboties. Tas ir saistīts ar lielu skaitu bīstamu blakusparādību, un jebkura fluorhinolona lietošanas risks un ieguvums vienmēr tiek rūpīgi izvērtēts. Dažos gadījumos ir pamatoti iemesli lietot ciprofloksacīnu; piemēram, tā ir viena no galvenajām zālēm, ko lieto Sibīrijas mēra vai citu bakteriālu infekciju ārstēšanai, kas nereaģē uz dažādām antibakteriālajām grupām.
Lielākajā daļā valstu cilvēki ciprofloksacīnu var iegādāties tikai ar ārsta recepti. Zāles ir pieejamas vairākās iekšķīgi lietojamās formās, un devas var būt atkarīgas no ārstējamā stāvokļa un pacienta vecuma. Zāles ir pieejamas arī injicējamās formās, un tās var izmantot kā daļu no intravenozas antibiotiku ārstēšanas. Kad pacienti saņem šīs zāles, ir svarīgi, lai viņi pilnībā pabeidz to lietošanu. Dažreiz cilvēki sāk justies labāk, kad antibiotika sāk darboties, un viņi pieņem, ka ir pareizi pārtraukt zāļu lietošanu. Tas rada lielu risku, ka infekcija atsāksies ar daudz lielāku spēku, un tas var apgrūtināt ārstēšanu.
Ir daudzas zāles, ar kurām ciprofloksacīns negatīvi mijiedarbojas, tostarp hinidīns, amiodarons un dizopiramīds. Daudzas no šīm zālēm ārstē sirds ritma traucējumus. Ir arī citas zāles, kas var mijiedarboties, tostarp daudzi antacīdi, un pacientiem pirms šo zāļu receptes ir jāapspriež visas zāles, ko viņi lieto ar savu ārstu. Ciprofloksacīns ir arī kontrindicēts vai rūpīgi jāievada, ja cilvēkiem ir noteiktas slimības, piemēram, diabēts, epilepsija, nieru vai aknu slimība, myasthenia gravis vai noteikti sirds ritma traucējumi, kas ietekmē QT intervālu.
Daži no nopietnākajiem ciprofloksacīna lietošanas riskiem ir tādi, ka tas var izraisīt nopietnus cīpslu bojājumus. Citas blakusparādības, kurām nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība, ir urinēšanas samazināšanās, acu dzeltēšana, apjukums, pēkšņa psihoze vai halucinācijas, vai krampji. Lielākā daļa cilvēku panes zāles bez ļoti daudzām blakusparādībām, taču viņiem var rasties nervozitātes sajūta, neskaidra redze, kuņģa darbības traucējumi un fotosensitivitāte (lielāka jutība pret saules gaismu). Ja kāda no šīm blakusparādībām kļūst ārkārtīgi apgrūtinoša, pacientiem tas jāapspriež ar ārstu, kurš izrakstījis zāles.
Visām zālēm ir priekšrocības un trūkumi. Ciprofloksacīns nav izņēmums, un tas var būt īpaši noderīgs medicīniskajā aprūpē vai dažiem pacientiem var būt problemātisks. Pacienti var būt aktīvi, saņemot zāles ar smagu blakusparādību profilu, pievēršot uzmanību gaidāmajām blakusparādībām un ziņojot par visiem simptomiem, kas šķiet neparasti vai satraucoši. Šādā veidā var efektīvi lietot tādas zāles kā ciprofloksacīns.