Citaloprams ir zāles, ko galvenokārt lieto depresijas un trauksmes traucējumu ārstēšanai, bet dažkārt tās ir paredzētas arī pirmsmenstruālās disforijas (PMDD), ēšanas traucējumu un alkoholisma ārstēšanai. Lai gan, lietojot šīs zāles, var būt dažas blakusparādības, var būt arī sekas atmešanai, īpaši, ja pacients pēkšņi pārtrauc. Daži bieži sastopami citaloprama abstinences simptomi ir kairinājums vai trauksme, galvassāpes vai nogurums.
Tāpat kā ar daudzām zālēm, antidepresanti, piemēram, citaloprams, var izraisīt abstinences simptomus, ja pacients strauji samazinās vai pārtrauc visu uzreiz. Tas bieži ir saistīts ar to, ka organisms iztīra zāles no savas sistēmas vai pielāgojas pēc tam, kad pacients ir kļuvis atkarīgs no medikamentiem. Citaloprams pieder antidepresantu klasei, kas pazīstama kā selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI), kuri, domājams, paliek organismā ilgi pēc tam, kad pacients pārtrauc lietot zāles. Tas bieži nozīmē, ka daudziem cilvēkiem nebūs abstinences simptomu vai, ja tie rodas, simptomi būs viegli un īslaicīgi. Tomēr tas ne vienmēr notiek, un dažiem citaloprama abstinences simptomiem var rasties smagāki pat tad, ja tiek izlaista atsevišķa deva.
Daudzi no visbiežāk sastopamajiem citaloprama abstinences simptomiem ir ar miegu saistītas problēmas, piemēram, pārmērīgs nogurums, spilgti sapņi un bezmiegs. Dažiem var rasties garīgas vai emocionālas problēmas, pārdzīvojot abstinences traucējumus, piemēram, nemiers un apjukums, aizkaitināmība un nemiers, raudāšana vai domas par pašnāvību. Fiziskās reakcijas var būt apetītes trūkums, bieža svīšana, slikta dūša vai drudzis. Lai gan daudzas no šīm reakcijām var būt vieglas, dažas no smagākajām reakcijām var ietvert koncentrēšanās vai atmiņas grūtības, halucinācijas un smadzeņu darbības traucējumus — elektriskās strāvas triecienam līdzīgu sajūtu.
Tā kā šīs zāles iziet no organisma tik lēni, daudzi uzskata, ka citaloprāma lietošanas pārtraukšanu var pilnībā izvairīties. Lai gan tas attiecas uz dažiem cilvēkiem, citiem var būt nepieciešama palīdzība, lai izvairītos no nepatīkamiem simptomiem, kas dažkārt attīstās, vai mazinātu tos. Viens no visizplatītākajiem ieteikumiem ir strādāt ar medicīnas speciālistu, kurš bieži izraksta šīs zāles pakāpeniski mazākās devās, lai palīdzētu pacientam samazināties vienmērīgā tempā. Veselīgs dzīvesveids, piemēram, labi ēdot, dzerot daudz ūdens un vingrojot, var arī palīdzēt mazināt abstinences simptomus. Daži arī iesaka lietot E vitamīna un omega-3 taukskābju piedevas, lai palīdzētu šajā procesā; tomēr, pirms sākat lietot uztura bagātinātājus, ir svarīgi konsultēties ar ārstu.