Biju lapas ir piezīmes, ko galvenokārt izmanto teātra izrādēs, kas norāda, kad izrādes laikā notiks noteiktas apgaismojuma izmaiņas, skaņas vai citi notikumi. Šīs lapas bieži uztur režisors un skatuves vadītājs, lai palīdzētu viņiem izsekot, kad izrādes laikā ir jānotiek. Par apgaismojumu un skaņu atbildīgajām personām bieži tiek dotas īsākas norādes lapu versijas, kas norāda tikai tās pilno lapu daļas, kas tās ietekmē.
Piemērs tam, kā tiek izmantotas norādes, varētu būt iestudējumā “Romeo un Džuljeta”, kur režisors bija nolēmis, lai tiktu radīti noteikti apstākļi, lai uzlabotu ainu, jo Romeo no rīta dodas prom no Džuljetas. Režisors var vēlēties, lai iedegtos kāds oranžs apgaismojums, kas vizuāli norādītu, ka saule lec. Šādā gadījumā uz norāžu lapām būtu piezīme, kas norāda, ka oranžais apgaismojums iedegas no skatuves kreisās vai labās puses. Apgaismojuma operatoriem tad būtu lapas, kas norādītu, ka jāiedegas oranžajai gaismai un kad tas notiks izrādes laikā.
Lai padarītu ainu idilliskāku, režisors var vēlēties, lai šajā brīdī viegli atskaņotu putnu dziedāšanas skaņas. Uz pilnajām norāžu lapām būtu piezīmes, kas norāda, ka šajā priekšnesuma brīdī ir jābūt oranžai gaismai un putnu dziesmām. Skaņu grupai būtu lapa, kurā norādīts, ka dziedošo putnu skaņām ir jāatskan noteiktā priekšnesuma brīdī. Tomēr viņiem nebūtu piezīmes par apgaismojumu, un apgaismojuma operatoriem tāpat nebūtu piezīmes par skaņu. Tādējādi iestudējums ir vienkāršots, bet režisors un skatuves vadītājs zina visu, kam vajadzētu notikt.
Līdzīgi filmu vai televīzijas uzvedumu laikā režisors var izvēlēties izmantot norādes kartes saviem izpildītājiem. Šajās kartītēs ir ietverta tāda pati informācija kā norāžu lapās, un tās bieži izmanto tiešraides priekšnesumu laikā, lai palīdzētu izpildītājam, ja viņš aizmirst rindiņu vai nav pārliecināts par konkrētu darbību, kas jāveic. Norāžu kārtis var arī palīdzēt izpildītājam pārvietoties noteiktā virzienā, ja tas ir svarīgi kādai ainai vai vajadzības gadījumā pievienot uzsvaru. Šādas norādes kartītes pēdējos gados ir kļuvušas mazāk populāras, jo teleprompteri ir aizstājuši apjomīgās kartītes ar ekrāniem, kas ļauj tekstam ritināt izpildītāju lasīšanas laikā.