Dabiskā trompete ir instruments, kas parasti atgādina mūsdienu trompeti, bet ir šī instrumenta agrāka forma. Dabiskajām trompetēm nav taustiņu vai vārstu, kas ļauj spēlētājam manuāli mainīt skaņu. Tā vietā spēlētājs paļaujas tikai uz savu elpošanu un apbēdināšanu, lai radītu jaunas notis. Šis senais instruments ir izmantots visā vēsturē, un tas tika ražots dažādos stilos un formās.
Šis trompetes veids atšķiras no mūsdienu koncerttrompetēm ar to, ka tajās nav taustiņu vai citu kustīgu daļu, kas tiek izmantotas instrumenta augstuma maiņai. Tā vietā mūziķis spēlē dažādas notis uz dabīgās trompetes, mainot spēles stilu. Piemēram, ātrāk pūšot dabiskajā trompetē, var radīt atšķirīgu toni. Spēlētājs var mainīt savu embušu vai sejas muskuļu stāvokli, lai radītu citu noti.
Visā vēsturē trompete ir bijusi nozīmīgs instruments. Dabisko trompeti senie grieķi un romieši izmantoja kā signalizācijas ierīci, nevis izmantoja muzikāli. Tikai 14. gadsimtā trompete tika izmantota koncertos un mūzikas skaņdarbos. Dabiskā trompete bija vispopulārākā baroka periodā 17. un 18. gadsimtā, un to bieži atskaņoja populāri komponisti. Mūsdienās zināmās taustiņtrompetes tika izstrādātas 1700. gadu beigās, taču līdz mūsdienām tās nebija īpaši populāras.
Tā kā dabisko trompeti vēstures gaitā ir izmantojušas daudzas dažādas kultūras un daudzos ģeogrāfiskos reģionos, nav nekas neparasts atrast šos instrumentus, kas izgatavoti vairākos dažādos stilos. Tie var būt izgatavoti no koka, ziloņkaula vai jūras gliemežvākiem, bet visbiežāk tie ir izgatavoti no metāla. Ziloņkaula trompetes parasti tika izgatavotas no ziloņa ilkņa, savukārt gliemežnīcas tika izmantotas, nedaudz mainot to formu vai bez tās. Koka un metāla trompetes varētu atgādināt garas, plānas caurules, kuru garums ir no 2 līdz 6 pēdām (0.5 līdz 2 metriem), un instrumenta gals izplešas zvana formā. Dabiskajām trompetēm, kas izgatavotas no metāla, caurulē var būt izliekums.
Dabisko trompeti vairs parasti nespēlē. Tā vietā tiek izmantotas koncerttrompetes ar taustiņiem un vārstiem. Dažkārt iestudējumos joprojām var redzēt dabiskās trompetes, kad diriģents vēlas, lai orķestris panāktu autentisku skanējumu vecākiem skaņdarbiem, kas rakstīti īpaši dabiskajai trompetei.