Termins darba devēja kods bieži attiecas uz nodokļu identifikācijas numuru, kas piešķirts uzņēmējdarbības organizācijai vai uzņēmumam. Šo numuru parasti izmanto, lai identificētu uzņēmumu tā nodokļu veidlapās, un tas parasti tiek nodrošināts darbiniekiem uz dokumentiem, ko viņi izmanto, lai reģistrētu savus nodokļus. Tomēr tas nav vienīgais darba devēja koda veids. Dažos gadījumos šis kodekss ir uzvedības politika, kas ir jāievēro ikvienam uzņēmumam, vai politika, kas jāievēro darba devējam. Piemēram, uzņēmumam var būt rīcības kodekss, kas ietver politiku pret diskrimināciju un citiem uzvedības veidiem.
Daudzās jurisdikcijās ir likumi, kas nosaka, ka darba devējiem ir jāiesniedz nodokļu veidlapas un citi dokumenti saistībā ar citu personu nodarbināšanu. Tā kā vienā jurisdikcijā var būt daudz uzņēmumu, var būt grūti izsekot tiem visiem pēc nosaukuma. Tā vietā dažas nodokļu iestādes piešķir darba devēja kodus uzņēmumiem, kas nodarbina citus, kā arī dažiem cita veida uzņēmumiem, kuros nav darbinieku. Šo numuru izmanto, lai identificētu uzņēmuma nodokļu kontu, un tas parasti ir iekļauts ar nodokļiem saistītajos dokumentos, kas tiek izsniegti darbiniekiem. Dažreiz šāda veida kods ir redzams pat algas čeku veidnēs.
Dažās vietās darba devēja kodu var izmantot visa veida uzņēmumi, tostarp individuālie uzņēmumi. Ja individuālajam komersantam ir darba devēja kods, viņš to var izmantot citu identifikācijas numuru vietā nodokļu veidlapās un citos ar viņa saimniecisko darbību saistītos dokumentos. Tomēr likumi attiecībā uz šiem kodiem un to izmantošanu dažādās valstīs var atšķirties. Šī iemesla dēļ indivīdam var būt labi, ja viņi apgūst savā jurisdikcijā esošos unikālos likumus, pirms to iegūst un mēģina to izmantot citu identifikatoru vietā.
Dažreiz termins darba devēja kodekss var attiekties uz uzvedības politiku, ko darba devējs ir noteicis saviem darbiniekiem. Tas var ietvert standartus visam, sākot no atbilstošas ģērbšanās un beidzot ar izvairīšanos no fiziskas pieķeršanās izpausmēm starp kolēģiem. Šis kodeksa veids bieži ietver sadaļas par jurisdikcijas likumu ievērošanu, piemēram, tos, kas regulē diskrimināciju un citu uzvedību, kas var būt nelikumīga. Bieži vien darba devēja koda dokumentos ir iekļautas arī sadaļas, kurās darbiniekiem darba laikā ir jāizvairās no personīgām darbībām, piemēram, veikt personiskus tālruņa zvanus vai sērfot internetā.
Citos gadījumos jurisdikcijā tiek izveidots darba devēja kodekss, lai radītu pieņemamus darba devēju uzvedības standartus. Šāda veida dokumentā var norādīt darba devēja vispārējos pienākumus pret saviem darbiniekiem. Tāpat tajā var būt iekļauta informācija par darba devēja tiesībām.
SmartAsset.